Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) noslēdzis Oļega Buraka darbību izmeklēšanu. Lieta nodota prokuratūrai. Tuvāko divu mēnešu laikā prokurors nodos lietu tiesā.
Burakam izvirzītas apsūdzības saskaņā ar četriem LR Krimināllikuma pantiem. Smagākā – apsūdzība par spiegošanu Krievijas labā, par kuru maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz 20 gadiem. Līdz tiesai apsūdzētais paliks Rīgas Centrālcietumā.
Vecie nelabie laiki
Izmeklēšanas gaitā, cenšoties panākt Buraka atzīšanos spiegošanā, VDD izmantoja metodes, kas liek atgriezties 90. gados un 2000. gadu sākuma, kad politiska rakstura lietās tika izmantota spīdzināšana un pierādījumu viltošana. Tas ir dokumentāli pierādāms fakts.
Reiz manu biedru Artūru Petrovu toreizējās Drošības policijas Daugavpils nodaļas darbinieki aizveda uz mežu, piesēja pie koka un uzmauca galvā polietilēna maisu. Vārdu sakot, iebiedēja bandītu stilā.
Man pašam noslēpa krēslā sprāgstvielas un manā vārdā izplatīja viltotu vēstuli ar aicinājumu sākt valsts apvērsumu. Tās rezultātā pret mani tika ierosināta krimināllieta, kas ilga septiņus gadus. Par to savulaik tika daudz rakstīts, neatkārtošos.
Pēc tam kaut kas mainījās. Domāju, par iemeslu kļuva Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā: specdienestu darbiniekiem deva pavēli turēties likuma ietvaros. Krimināllietas pret nesamierināmās opozīcijas pārstāvjiem tika ierosinātas tāpat kā agrāk, konveijerka režīmā (pret mani kopš 2010. gada ierosinātas piecas vai sešas lietas, nu jau ir sajucis), taču līdz 2018. gadam parasti nebija ne pierādījumu fabrikācijas, ne rupja fiziska spiediena. Lai nu kā, es ar tādiem faktiem neesmu saskāries.
Taču Buraka lietā ož pēc vecajiem nelabajiem laikiem. Iespējams, VDD darbiniekiem dota atļauja: "hibrīdkara" apstākļos mērķa sasniegšanai der jebkuri līdzekļi. Ja ienaidnieks nepadodas, viņu iznīcina.
"Bargi sodīt"
Buraks nepadodas, neatzīst sevi par vainīgu spiegošanā. Aizvadītā gada nogalē cietuma kamerā, kurā viņš sēdēja, nonāca vēsts. It kā autoritatīvi ieslodzītie nodevuši ziņu: "Meklējam cilvēku Oļegu Buraku. Mums teica, ka viņš ir pie jums. Ja tā, dodiet ziņu. Viņu meklē cilvēki ne no Latvijas, lai bargi sodītu."
Cienījama vecuma cilvēkam, kurš pirmo reizi mūžā nokļuvis cietumā un par tā iekšējo kārtību dzirdējis tikai no krimināliem seriāliem, pēc tāda vēstījuma viegli varēja notikt infarkts. Ja autoritatīviem ieslodzītajiem patiešām ir pamatotas pretenzijas pret cilvēku, pie laba gala tas nevedīs. Cietums ir slēgta telpa, nav kur bēgt vai slēpties. Varu iedomāties, ko izjuta Oļegs Buraks: "meklē cilvēki... bargi sodīt...", nu, jūs jau saprotat.
Par laimi, labi cilvēki ir atrodami. Tika organizēta neformāla izmeklēšana, kurā noskaidrojās, ka nekādas vēstis autoritatīvi arestanti nav sūtījuši un nekādu pretenziju pret Buraku nav.
Esmu pārliecināts (vienkārši nesaskatu citus variantus), ka provokāciju ar zīmīti organizēja VDD ar kāda ieslodzītā starpniecību. Mērķis – iebiedēt aizturēto, panākt viņa atzīšanos. Tādas darbības tiek kvalificētas kā spīdzināšana, draudi dzīvībai un veselībai.
Spiegošanai pievienota pornogrāfija
Bija vēl daži "miglaini" momenti. Buraks ir atvaļināts IeM pulkvežleitnants, un sēž kopējā kamerā. Lai arī likums prasa bijušos varasiestāžu darbiniekus turēt atsevišķi no citiem ieslodzītajiem.
Aizdomīga ir arī apsūdzība par "pornogrāfiju". Pieredze liecina: ja pie politiskā panta "piesprausta" pornogrāfija vai kaut kas tamlīdzīgs, tas gandrīz vienmēr ir viltojums.
Mērķis ir tāds pats: apkaunot cilvēku, sagādāt viņam problēmas cietumā, galu galā – psiholoģiski salauzt un piespiest pašam sevi nomelnot.
Tāpēc uzskatu, ka Oļega Buraka lietai jāpievērš sabiedrības uzmanība. Aizstāvot viņu, mēs aizstāvam paši sevi. Tā ierīkota jebkura represiju mašīna – ja viss iet kā pa sviestu, tā neapstājas, tā tikai uzņem apgriezienus. Ja VDD tiks atļautas netīras, nelikumīgas izmeklēšanas metodes, tās pāries ikdienas praksē. Tad nevienam neies labi.
