23:08 16 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1031
  • RUB70.6403
Medicīnas darbinieks, foto no arhīva

Sekojot Rēzeknes traģēdijas pēdām: Latvijā meklē augstas insulta mirstības iemeslus

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
21

Gadījums Rēzeknes slimnīcā, kas notika 2019. gada jūlijā, izcēla daudzas problēmas insulta nodaļu darbā; Veselības ministrija kopā ar profesionālām organizācijām meklē risinājumu.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne pastāstīja, ka Veselības inspekcija iesākusi auditu, jeb tematisko pārbaudi, lai atklātu augstas insulta pacientu mirstības iemeslus trīsdesmit dienu laikā pēc diagnozes noteikšanas, vēsta Mixnews.lv. Pārbaudes rezultāti būs zināmi 2019. gada novembra beigās.

Strapcāne uzsvēra, ka gaidāmais audits ieplānots atbilstoši 2019. gada darbu plānam, un nekādā veidā nav saistīts ar incidentu Rēzeknes slimnīcā.

Taču iepriekš par gaidāmo auditu runāja arī Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele. Pēc viņas sacītā, ir nepieciešams veikt kārtējo insulta nodaļu auditu un jānodrošina ārstiem reģionos iespēja konsultēties ar mediķiem universitāšu slimnīcās.

Tādējādi ministre reaģēja uz gadījumu Rēzeknes slimnīcā 2019. gada 19. jūlijā, kad ārsts Georgijs Tihonovs rupjā formā atteicās pieņemt pacienti ar insultu. Beigās radinieki vērsās slimnīcā Daugavpilī, kur pacienti pieņēma un diagnosticēja insultu. Taču runas traucējumi, kuri notika savlaicīgas palīdzības nesniegšanas dēļ, visdrīzāk paliks nenovēršami.

Tihonovs tika atstādināts no darba, viņa rīcību izvērtēs Veselības inspekcija. Vērts atzīmēt, ka šis pats ārsts pirms dažiem gadiem nepieņēma slimnieku ar infarktu, kurš vēlāk nomira.

"Šis gadījums mudinājis veikt auditu vēlreiz un meklēt kopā ar profesionālajām asociācijām risinājumus," atzīmēja Viņķele.

Pēc viņas domām, ir jāattīsta distances konsultācijas: ja ārstam reģionā ir jautājumi, viņam būs pieejamas konsultācijas ar universitāšu klīniku speciālistiem visas diennakts garumā septiņas dienas nedēļā.

Eksperti ne reizi vien atzīmēja, ka Latvijas varasiestādēm vajadzēja paaugstināt insulta novēršanas profilaktisko pasākumu efektivitāti, tikai tas palīdzēs samazināt augstos priekšlaicīgās nāves rādītājus.

Bijušais Latvijas Ārstu biedrības vadītājs, žurnāla "Latvijas Ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis iepriekš norādīja, ka Latvijā ir viens no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem ES valstu vidū. Taču, salīdzinot ar citām ES valstīm, slimnīcā ar insultu nokļuvušo pacientu mirstības rādītājs Latvijā ir daudz augstāks.

Taču Apinis atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā tomēr vērojama pozitīva dinamika, insulta mirstība samazinājusies par 23% laika posmā no 2010. līdz 2018. gadam, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pēc temata

Farmaceits ģimenes ārsta vietā: iedzīvotājiem nav laika ārstēties
Cipule: Latvijā vienkārši trūkst ārstu
Rublovskis: vislielākajā budžetā neatrada naudu ārstiem
Dvēseles kliedziens: ātrās palīdzības ārsts pasūdzējās par autovadītājiem Rīgā

Galvenie temati