RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Ikdienas pusstundu pastaigas izrādījās saistītas ar pazeminātu priekšlaicīgas nāves varbūtību insulta dēļ, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālu Neurology.
"Mēs ieguvām arvien vairāk apliecinājumu par labu tam, ka fiziskā aktivitāte pasargā smadzenes no slimībām un bojājumiem, un mūsu darbs šajā ziņā nav kļuvis par izņēmumu. Mums ir nepieciešami ilgāki novērojumi un eksperimenti, lai saprastu to, kādēļ fiziskās aktivitātes līmenis ietekmē insulta seku spēku," — norāda Katarīna Sunnerhagena (Katharina Sunnerhagen) no Gēteborgas universitātes (Zviedrija).
Ķermeņa šūnām ir pastāvīgi nepieciešamas barības vielas un skābeklis. Daudzas no tām spēj pietiekami ilgi nodzīvot bez skābekļa, vairākus desmitus minūšu vai pat stundas, taču beigās tā trūkums novedīs pie mitohondriju – "šūnu spēkstaciju" – sabrukuma un citām disfunkcijām, kas izraisīs šūnu masveida bojāeju.
Visjūtīgākās šajā nozīmē ir smadzeņu šūnas: skābekļa trūkuma iestāšanās jau pēc dažām minūtēm izraisa ļoti nopietnas sekas, kas, visbiežāk, ir neatgriezeniskas. Šāda veida izmaiņas var notikt gan insulta, gan mazāk nopietnās smadzeņu asinsvadu darbības traucējumu gadījumos.
Sunnerhagena un viņas kolēģi atklājuši vienkāršu aizsardzības veidu no visbīstamākajām insulta sekām, izpētot datus, kurus apkopojusi universitātes klīnika.
Kopumā pēdējo gadu laikā tajā ārstējās apmēram 2300 pacientu, kuri pārcietuši insultu un izgājuši rehabilitācijas terapijas kursu. Ārsti, izņemot smadzeņu un pacientu ekstremitāšu darbības atjaunošanos, sistemātiski pētīja viņu diētu, dzīves stilu un citus faktorus, kas potenciāli bija saistīti ar problēmām smadzeņu asinsvadu darbībā.
Izrādījās, galvenais riska faktors smagāko insulta veidu un visu līdzīgo lēkmju attīstībā kopumā ir fizisko aktivitāšu trūkums un sēdošs dzīvesveids. Vidēji šādi pacienti 1,2 reizes biežāk sirga ar smadzeņu asinsizplūdumiem, nekā viņu vienaudži, kuri regulāri nodarbojās ar sportiskām aktivitātēm.
Pēc mediķu sacītā, ir iespējams izvairīties no nepatīkamo insultu seku vairuma, veltot apmēram četras stundas nedēļā, jeb apmēram pusstundu dienā, pastaigām vai vienkāršiem fiziskiem vingrinājumiem.
Kā uzsver Sunnerhagena, pagaidām viņu secinājumi neliecina par to, ka pastaigas un vingrināšanās būtu galvenie vai pat vienīgie iemesli tam, kādēļ aktīvi cilvēki retāk cieš no smagām insulta formām. Tuvākajā laikā zinātnieki plāno pārbaudīt šo secinājumu patiesību, novērojot plašākas cilvēku grupas.
