RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Pirms trim gadiem Latvija atvēlēja veselības aprūpei gandrīz vismazāk starp ES dalībvalstīm, liecina Eurostat dati.
Veselības aprūpes sistēmas ES valstīs ir organizētas un tiek finansētas dažādi, taču vispārēja piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei par pieejamām cenām tiek uzskatīta par ES pamatvērtību un kopēju principu.
Kopumā ES izdevumi veselības aprūpei sastādīja 9,9% IKP. Visvairāk medicīnai atvēl Francija – 11,5% IKP, tai seko Vācija (11,1%) un Zviedrija (11%).
Health care expenditure highest in 🇫🇷 France (11.5% of GDP), 🇩🇪 Germany (11.1%) and 🇸🇪 Sweden (11.0%), lowest in 🇷🇴 Romania (5.0%), 🇱🇺 Luxembourg (5.5%) and 🇱🇻 Latvia (6.2%). 👩⚕️👨⚕️
— EU_Eurostat (@EU_Eurostat) September 4, 2019
How about your country ❓
➡️ Find out here: https://t.co/KI7XjpSI6O pic.twitter.com/jLwwhBKQie
Divpadsmit ES valstīs izdevumi veselības aprūpei nesasniedz 7,5% IKP. Pēdējā vietā ir Rumānija (5% IKP), otrajā – Luksemburga (6,2%), lai arī eksperti atzīmē, ka tas saistīts ar augsto IKP līmeni valstī, trešajā – Latvija (6,2% IKP).
Citās Baltijas valstīs situācija ir labāka, taču ne īpaši: Igaunijā veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,5% IKP, Lietuvā - 6,7%.
Pie tam, lai arī veselības aprūpei nepieciešamo izdevumu daļa Latvijā un Igaunijā gandrīz neatšķiras, šo valstu iedzīvotājiem medicīnas pakalpojumi izmaksā dažādi: 28% Latvijas iedzīvotāji uzskata veselības aprūpes izdevumus par vērā ņemamu slogu ģimenes budžetā, Igaunijā – tikai 15%, tikpat, cik Francijā.
Igaunijas iedzīvotājiem ir arī vienkāršāk iegādāties zāles – tikai 2,4% igauņu medikamentiem nepieciešamos izdevumus uzskata par smagu finansiālo slogu, bet Latvijā 27,9% iedzīvotāju uzskata, ka zāles ir pārāk dārgas.