08:31 15 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1096
  • RUB71.2243
Būvniecība

Eksperts par nekustamo īpašumu tirgu: demogrāfija slīd lejā, bet mēs vienalga būvējam

© Sputnik / Alexander Kryazhev
Latvijā
Saņemt īso saiti
92

Vai ir bīstami dzīvot padomju mājās, ko darīt tiem, kam nedod hipotēku, un kā mainīsies nekustamā īpašuma cenas Latvijā nākotnē.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Kāpēc Rīgā būvē divas reizes mazāk dzīvokļu, nekā Tallinā un Viļņā? Vai ir bīstami dzīvot padomju laika namos? Kas šodien var atļauties jaunu mājokli? Bankas piešķir kredītus tikai četriem no desmit prasītājiem, un ko lai dara pārējie? Un kā mainīsies nekustamā īpašuma cenas tuvākajā laikā?

Par to portāls rus.db.lv pavaicāja kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājam Aigaram Šmitam.

Rīgā pērn tika uzbūvēti ap 1500 jaunu dzīvokļu, Viļņā tādā pašā laika posmā uzbūvēti 4300 dzīvokļi, savukārt Tallinā – 3100 dzīvokļi.

Pēc Šmita sacītā, tas izskaidrojams ar to, ka krīzes gados lielāko triecienu guva tieši Rīga – nekustamo īpašumu tirgū cenas nokrita par 75%. Ņemot vērā, ka pirms krīzes bija liels būvniecības bums, bankas pēc tam ļoti ilgi izpārdeva atsavināto nekustamo īpašumu. Lietuvā un Igaunijā tik smagas krīzes nebija.

Turklāt, pēc eksperta sacītā, Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, neraugoties uz oficiālās algas izaugsmi, nav tik augsta, kā to gribētos. Latvijā ir daudz jaunu ģimeņu, kuras bankas nekvalificē kā hipotekāros aizņēmējus. No desmit cilvēkiem tikai četriem bankas izsniedz kredītus. Tādēļ iemeslu nekustamo īpašumu cenu kāpumam Latvijā nav.

Attiecībā uz jauno projektu cenām un pašizmaksu, pirms pāris gadiem jauna projekta būvniecība no sākuma līdz galam izmaksāja ap 900 eiro kvadrātmetrā, šodien šīs tāmes ir 1100-1200 eiro kvadrātmetrā ekonomiskās klases dzīvokļiem. Šādu mājokļu pārdošanas griesti ir 1600-1650 eiro kvadrātmetrā, ja atņem PVN, var saprast, cik nopelna attīstītājs un vai viņš var samazināt cenas. Risinājums vairumam Latvijas iedzīvotāju ir dzīvot sērijveida namos, meklēt īri vai īri ar izpirkšanas tiesībām.

Neraugoties uz baumām par to, ka vecie mājokļi jau ir izsmēluši savu ekspluatācijas termiņu, ne viss ir tik baisi. Neviens vēl nav ielīdis paneļu mājas konstrukcijā un nav paskatījies, kas tur ir iekšā. Šmits ir pārliecināts, ka neviena māja nesabruks tuvāko divdesmit, trīsdesmit gadu laikā.

Visvairāk vidējā termiņa perspektīvā ekspertu biedē demogrāfija. Tās jaunās ģimenes, kuras potenciāli Latvijā varētu kļūt par jebkura attīstītāja klientiem, skatās Eiropas virzienā.

"Tas reāli mani uztrauc, jo mūsu demogrāfijas grafiks iet lejā, bet mēs vienalga turpinām būvēt, cerot, ka kādreiz tas mainīsies," atzīst Šmits.

Sputnik Latvija iepriekš rakstīja, ka pēdējā gada laikā sērijveida mājokļu cenas Latvijā pieaugušas par 4%. Šobrīd cena par kvadrātmetru otrreizēja mājokļa tirgū sasniedz 810 metrus. Tajā pašā laikā pārdošanas tirgus ir krities – piedāvājums gada laikā samazinājies par 12%.

Pēc temata

Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā
Vai Rīga sekos Maskavas piemēram un nojauks Hruščova laiku mājas
"Iedzīvotājs nonāk ķīlnieka situācijā": no kā jābīstas Hruščova laika māju iemītniekiem
VID vadītāja: mūsu mērķis ir lielā nauda, taču nevajag baidīties no "slazdiem krūmos"

Galvenie temati