23:36 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
IKEA veikala atklāšana Rīgā

Ar šķīvjiem latviski runāt? Krievu meitene nav pieņemta darbā IKEA par trauku mazgātāju

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
162

Diskusiju raisījusi kārtējā sūdzība par nevēlēšanos pieņemt darbā skolnieci vāju latviešu valodas zināšanu dēļ. Pārsteidzošas ziņas pastāstīja daži emigranti: Lielbritānijā viņi atmaksā latviešiem, sarunājoties ar viņiem tikai angļu valodā.

RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Septiņpadsmit gadus vecai skolniecei Rīgā liegts darbs veikalā IKEA sliktas latviešu valodas prasmes dēļ. Par to grupā "Mana Rīga" Facebook pastāstīja meitenes māte. Viņa piebilda, ka meitene bija gatava strādāt jebkuru darbu, pat par trauku mazgātāju, un fakts, ka liegts strādāt pat tādu darbu, rada sašutumu – ar šķīvjiem virtuvē nav noteikti jārunā valsts valodā.

Meitenes māte bija sarūgtināta par to, ka viņas bērns ar vāju latviešu valodas prasmi Latvijā vairs nav vajadzīgs.

"IKEA darbiniece viņu pamatīgi norāja par sliktu latviešu valodas prasmi. (..) Viņa taču dzīvojot Latvijā, varētu nezināt angļu, krievu valodu, bet latviešu valoda viņai jāzina. Un patlaban darbinieki viņai neesot vajadzīgi," sieviete pastāstīja un piebilda, ka darba sludinājumā bija runa par dažādiem darbiniekiem, arī trauku mazgātājiem.

Skolnieces mātes publikācija radīja vētrainu diskusiju. Daudzi komentētāji piekrita, ka pusaudzim Latvijā valsts valoda jāprot – bez tās nav iespējamas ne tālākas mācības, ne sekmīga karjera. Daudzi uzskata, ka ideālas latviešu valodas zināšanas prasības zāles darbiniecei vai trauku mazgātājai ir pārliekas.

"Nezināt latviešu valodu 17 gadu vecumā, protams, ir katastrofa... Labi, 60.-70.gadu paaudze, to var saprast. Taču kā meitene plāno te veidot karjeru?" savu viedokli pauda diskusijas dalībniece.

"Nav iemesla strīdam. Latviešu valoda ir jāprot perfekti. Tiem, kuri neplāno strādāt Anglijā. Manu kaimiņieni nepieņēma par tramvaja vadītāju, iemesls – nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, bet viņa vairākkārt gāja kursos un nokārtoja uz B2," piekrita cita strīda dalībniece.

"Mūsdienās tas pat ir nepieklājīgi – nezināt valsts valodu. Jūs droši vien esat sapratusi, kāds mērķis ir protestiem pret krievu bērnu mācībām latviešu valodā, un nolēmāt, ka valsts valodas zināšanas nav obligātas? Tās ir divas dažādas lietas. Mācieties," ieteica trešā.

Meitenes māte iebilda, ka viņas meita prot latviešu valodu, jau ir kārtojusi tajā eksāmenus, taču pagaidām runā ar akcentu.

"Viņa mācījās krievu skolā, un krievu skolas nebija aizliegtas. (..) Kur atrodas gulta IKEA, kur ir kādas bundžiņas, kur ir izeja, viņa noteikti spētu paskaidrot. Ja būtu iekārtojusies virtuvē, ar traukiem latviski runāt nevajadzētu, bet kolektīvā viņa gūtu praksi," paskaidroja sieviete.

Meiteni aizstāvēja arī citi komentētāji.

"Arī te metas virsū?! Jārunā ideālā "latvalodā", bez akcenta un vēl jāuzdanco?! 17 gadus veca meitene jau noteikti kārtojusi eksāmenus latviešu valodā un pusi priekšmetu mācās latviski, tātad noteikti pārvalda valodu labāk nekā dažs labs komentētājs. Titulētie noēdīs arī par akcentu, pie tam nav arī pieredzes sarunā intervijas laikā," bija pārliecināta diskusijas dalībniece.

"Stāsts it nemaz nepārsteidz. Pirmkārt, lai arī latviešu valodas apjoms skolās ir daudz lielāks, tas nav īpaši ietekmējis tās apguves kvalitāti. Mūžīgā nelaime ar pasniedzējiem, mācību materiāliem un, ko nu tur slēpt, - ar vidi. Tāpat kā iepriekš dzīvojam divās kopienas. Un, otrkārt, pēdējā laikā vairākkārt pieaudzis tādu latviešu tautības personāžu skaits. Kad iemesla lepnumam nav, viņi sāk atspēlēties uz valodas rēķina. Sak, sabiedrības krējums," cita komentētāja secināja.

Vairāki diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka krievvalodīgo vietas Latvijā ieņems bēgļi, kuri pat nedomā mācīties valsts valodu.

"Viņi neko nemācīsies. Patiesībā latviešu Nazi ir nozāģējuši zaru, uz kura sēdēja. Bēgļi – tie nav tādi kā vietējie etniskie krievi, bēgļi viņiem ātri vien parādīs, kur vēži ziemo. Pakistāņu kebabi pilsētā jau ir uz katra stūra, nekādu latviešu valodu neprot, lauzīta angļu valoda, saziņa ar žestiem," teica komentētāja.

Strīdā iesaistījās arī ārzemēs dzīvojošie.

"Dzīvoju Anglijā un, sastopot latviski runājošus latviešus, vienmēr aizrādu, ka te nav Latvija, lūdzu runāt ar mani angliski. Darbā ar latviešiem arī tikai angliski – tā ir mana mazā atmaksa par to, ka par mani bērnībā ņirgājās par sliktajām latviešu valodas zināšanām un lika tajā runāt... Tagad runāju angliski, krieviski, poliski... Bet runāt latviešu valodā nevaru sevi piespiest, lai arī protu," teica emigrante.

"Es strādāju Centrāltirgū, pārdevu produktus, runāju krieviski. Kad pienāca cienījama vecuma latvieši un dzirdēja krievu valodu, man teica: vācies uz savu Krieviju, uz savu dzimteni. Tā nu aizbraucu uz Itāliju un dzīvoju te jau 20 gadus. Esmu saņēmusi pilsonību un strādāju, bet uz Latviju braukt nemaz negribas, pat atvaļinājumā," pastāstīja vēl kāda sieviete.

Pēc temata

Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"
Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru
"Pat necentās pāriet uz latviešu valodu": sportists aizgāja no veikala bez pirkuma

Galvenie temati