23:13 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Gaitenis skolā. Foto no arhīva

Finanšu ministrija nesaskaņoja skolotāju algas paaugstinājumu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
24

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajos dokumentos tika atklātas neprecizitātes.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Izglītības reformas trūkumu dēļ Finanšu ministrija pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos grozījumus par skolotāju minimālās algas paaugstināšanu, raksta rus.lsm.lv.

Finanšu ministrijā paskaidroja, ka normu anotācijā netiek skaidrotas nozares reformas, taču ir pieprasījums papildu finansējumam no budžeta līdzekļiem, kuri ir rezervēti valsts nozīmes reformu veikšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas anotācijā tiek minēti trīs dokumenti: skolotāju algas paaugstināšanas grafiks, izglītības attīstības bāzes uzstādījumi un valdības rīcības plāns. Kā norāda Finanšu ministrija, neviens no šiem dokumentiem neatspoguļo sasniegto un neapstiprina nozares reformas.

Lai pretendētu uz valsts budžeta līdzekļiem, ir nepieciešamas veiktās reformas un to fiskālās ietekmes vērtējums. Ņemot vērā to, kas valsts budžeta līdzekļi ir paredzēti konkrētiem mērķiem, pieteikumam ir nepieciešams attiecīgs pamatojums, norāda Finanšu ministrija.

Iespējams, Izglītības un zinātnes ministrijai vienkārši ir jāpārraksta neskaidrības iesniegtajā anotācijā. Taču ja nepieciešamās reformas tomēr netika veiktas, tad papildu finansējumu prasīt nedrīkst.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē skolotājiem solīja paaugstināt algas no 1. septembra un mēneša laikā veikt attiecīgus grozījumus Ministru Kabineta noteikumos. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas vadītāja Ilga Šuplinska jau aprīlī paziņoja, ka šī prasība netiks izpildīta.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga nosaukusi šos ministres vārdus par pļauku sociālajiem partneriem.

"Tā ir kārtējā pedagogu pazemošana, sociālā dialoga raušana un tiesiskās kultūras degradēšana," uzskata arodbiedrības vadītāja.

Šī gada martā, streika rīkošanas procedūras apspriešanas laikā, Šuplinska pārmeta arodbiedrībai nevēlēšanos piedalīties reformās un paziņoja, ka naudas viņai un Izglītības un zinātnes ministrijai nav. Vanaga atbildēja, ka ministres pozīcija apgrūtina sadarbību, un šodien viņa nav guvusi pārliecību par to, ka Šuplinska var būt ministre.

Turklāt Šuplinska nosauca skolotājus par "visnedisciplinētāko publiku", un pēc tam atteicās atvainoties par saviem vārdiem.

LIZDA sēdē tika pieņemts lēmums par to, ka beztermiņa skolotāju streiks sāksies 2. septembrī, kas nozīmē mācību gada sākuma atlikšanu. Tādējādi Latvijas bērnu vasaras brīvlaiks varētu tikt pagarināts uz nenoteiktu laiku.

Pēc temata

Gandrīz 30% darbinieku Latvijā saņem uz rokām mazāk nekā 450 eiro
Vairumam Latvijas iedzīvotāju ietaupījumu pietiks tikai vienam mēnesim
"Kaut kur pieliksim, kaut kur - atņemsim": kā Latvijas iedzīvotāji maksās par medicīnu

Galvenie temati