RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas ekonomika un vidējās algas turpina pieaugt. SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš nolēma paskatīties, vai tas ietekmē labklājības izaugsmi Latvijas iedzīvotāju iespējās un izvēlē.
Kaut arī vidējām algām pēc loģikas vajadzētu palielināt to ģimenes budžeta daļu, kuru var piešķirt izklaidēm, SKDS dati to neapstiprina.
Šogad tikai ceturtā daļa aptaujāto (26%) piekrīt apgalvojumam, ka viņu ģimene var tērēt izklaidei vairāk nekā pirms gada. Apmēram tāds pats rādītājs bija pirms gada.
Absolūtais vairākums respondentu (71%) paziņoja, ka nevar piešķirt atpūtai vairāk līdzekļu.
Visstiprāk Latvijas iedzīvotāju iespējas tērēt naudu izklaidēm samazinājās līdz ar krīzes iestāšanos – viszemākais šis rādītājs bija 2009.-2011. gadā, pēc tam tas pakāpeniski sāka augt, taču pēdējo četru gadu laikā atrodas aptuveni vienā punktā.
Tāpēc šie sabiedrības noskaņojuma mērījumi neliecina par strauju Latvijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanos.
Oficiālā statistika apgalvo, ka jau labu laiku gan IKP, gan vidējās algas jūtami augot. Bet vai gada laikā ir pieaudzis tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri saka, ka izklaidei var atļauties tērēt vairāk naudas? SKDS regulārais mērījums to tā īsti neuzrāda! pic.twitter.com/rp5iyQ0ikZ
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) 3 июня 2019 г.
Tiesa Arnim Kaktiņam izdevās atrast rādītāju, kurš kaut arī netieši, taču liecina par Latvijas iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošanos. Runa ir par principiem, pēc kuriem Latvijas iedzīvotāji izvēlas sievas un vīrus.
Šogad par to, ka skaistums ir svarīgāks, nekā turīgums, paziņoja 51% aptaujāto – vairāk, nekā jebkad iepriekš. Mazāk nekā ceturtdaļa respondentu norādīja, ka viņiem esot svarīgāk, lai potenciālais attiecību partneris būtu turīgs.
Lūk, kur dati, kas netieši apliecina iedzīvotāju materiālās situācijas uzlabošanos. Jautājumā par vīra/ sievas izvēli, skaistums pretstatā bagātībai kā svarīgāks faktors ir atzīmēts tik bieži (51%),kā nekad agrāk! Tomēr 24% vēl aizvien svarīgāka būtu potenciālā partnera turība :) pic.twitter.com/fSwSihTzQW
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) 4 июня 2019 г.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, IKP izaugsme Latvijā sākusi palēnināties – šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, ekonomika pieaugusi par 3%, bet iepriekš šis rādītājs sasniedza 5%.
ESAO prognozē Latvijai vēl nopietnāku ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos.