14:56 22 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Eiroas Parlamenta vēlēšanas

"Saskaņa" zaudējusi līdera vietu: kādas partijas iekļūs Eiropas Parlamentā

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
156

Jaunākie dati liecina, la Nacionālais bloks var ievest EP pat ne vienu, bet gan divus deputātus, pie tam neiztērējot pārāk daudz naudas; kādas ir Latvijas Krievu savienības izredzes.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. "Saskaņa" ir iztērējusi milzīgas naudas summas Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņai, taču, tuvojoties vēlēšanu dienai, šī partija, kura ilgu laiku bija Latvijas vēlētāju simpātiju līdere, sākusi zaudēt savu popularitāti. Tāpēc jautājums par gaidāmā balsojuma uzvarētāju paliek atvērts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēsta, ka 20. maijā partijas "Saskaņa" priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi sastādījuši 187 tūkstošus eiro – tie ir lielākie starp visiem politiskajiem spēkiem, kuri pretendē uz vietām Eiropas Parlamentā. Lielas summas reklāmai iztērējusi arī "Attīstībai/Par!" – gandrīz 150 tūkstošus eiro un Latvijas Krievu savienība – apmēram 100 tūkstošus eiro.

Iepriekš "Saskaņa" nopietni cerēja iegūt divas deputātu vietas, taču šobrīd, spriežot pēc atsevišķām socioloģiskām aptaujām, partija ir zaudējusi līderpozīciju reitingā, un līdz ar to var iegūt Eiropas Parlamentā tikai vienu mandātu, kurš, balstoties uz reklāmai iztērētajiem līdzekļiem, izrādīsies visdārgākais.

Savukārt lētākās vietas šajā iestādē, acīmredzot, tiks Nacionālajai apvienībai, vienam no stabili iekļūstošajiem spēkiem, kurš reklāmai iztērējis vien 52,5 tūkstošus eiro.

Kandidāti uz uzvaru

Saskaņā ar pētījumu kompānijas Factum datiem, pēdējā mēneša laikā "Saskaņa" zaudējusi gandrīz 4% atbalsta. Piemēram, aprīlī Eiropas Parlamenta vēlēšanās par to bija gatavi nobalsot 18% vēlētāju, kas nodrošināja tai pirmo vietu un divus mandātus, bet šobrīd to atbalsta 14% aptaujāto pilsoņu, un tā paliek trešajā vietā. Tāpēc šis politiskais spēks uz Eiropas Parlamentu garantēti var aizsūtīt tikai vienu kandidātu – Nilu Ušakovu, kuram ir lielākais skaits atbalstītāju.

Augstākais reitings (17%) ir Nacionālajai apvienībai, mēneša laikā tas palielinājies par 2%. Tagad šai partijai ir labas izredzes iegūt nevis vienu, bet divus mandātus. Tāpēc vairākus gadus esošajam Eiropas Parlamenta deputātam, populārākajam Nacionālā bloka kandidātam Robertam Zīlem varētu pievienoties Dace Melbārde, kura ieņem otro vietu sarakstā.

Savu popularitāti palielinājusi arī "Jaunā Vienotība" (16%), no kuras mandātu saņems eirokomisārs Valdis Dombrovskis.

Taču pētījumu kompānijas Berg Research arī maijā rīkotā aptauja sniedz nedaudz citādāku ainu. Saskaņā ar viņu rādītājiem, līdere ir tieši "Jaunā Vienotība", kuru plāno atbalstīt 18% vēlētāju, kas garantē šai partijai divas deputātu vietas. Par "Saskaņu" grasās nobalsot 17%, savukārt Nacionālā apvienība ir populāra vien 15% aptaujāto vidū. Ja vēlētāji šādi arī nobalsos, divi mandāti tiks "Jaunajai Vienotībai", un kopā ar Dombrovski uz Briseli brauks Sandra Kalniete, savukārt Dacei Melbārdei nāksies palikt Kultūras ministrijas vadībā.

Interesanti, ka "Jaunā Vienotība" iztērējusi priekšvēlēšanu kampaņai 95,6 tūkstošus eiro, un ja partija iegūs divas vietas, tā būs liela veiksme partijai, sevišķi ņemot vērā to, ka Saeimā tai ir vismazākā frakcija.

Protams, līdz vēlēšanām atlikušajā laikā iedzīvotāju simpātijas vēl var mainīties, un uzvara tiks tai partijai, kura spēs pārliecināt savus atbalstītājus atnākt uz vēlēšanu iecirkņiem. Jo ņemot vērā to, ka mums tiek doti tikai astoņi deputātu mandāti, nav izslēgts, ka tas, kam tie tiks, noteiks daži simti balsu.

Gatavi cīņai

Bez problēmām Eiropas Parlamentā iekļūst arī "Attīstībai/Par!", kura cīnās par liberālā un jaunā latviešu elektorāta simpātijām. Saskaņā ar Berg Research, par šo politisko spēku gatavi nobalsot 10% vēlētāju, un apmēram tāds pats reitings tai ir arī Factum pētījumā. Līdz ar to "Attīstībai/Par!" var iegūt vienu deputāta vietu, kura tiks saraksta pirmajam numuram – Latvijas Universitātes profesoram, politologam Ivaram Ījabam.

EK prezidents Žans Klods Junkers
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Tāpat uz šīs vēlētāju grupas balsīm pretendē arī partija "Progresīvie", kuru reitings kompānijā Factum ir 7%. Taču Berg Research aptaujā viņiem ir tikai 4% atbalsts, un viņi paliek aiz Eiropas Parlamenta borta.

Tiesa, nav izslēgts, ka partija tomēr spēs iegūt pārstāvniecību, ja tās atbalstītāji mērķtiecīgi aizies uz vēlēšanām, savukārt kopumā vēlētāju aktivitāte, kuri balso par citiem sarakstiem, izrādīsies zema. Tad "Progresīvie" varēs saņemt trūkstošās balsis un kļūs par gaidāmā balsojuma jaunatklājumu, iztērējot kampaņai vien nedaudz vairāk par 42 tūkstošiem eiro.

Iepriekšējās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte sastādīja 30%, un daudzi eksperti prognozē, ka šobrīd tā var būt vēl zemāka, kas varētu nākt par labu "Progresīvajiem".

Turklāt, zema aktivitāte vēlēšanās veicina arī Latvijas Krievu savienības iekļūšanu Eiropas Parlamentā – partija, kura pretendē uz aktīvā krievu elektorāta balsīm, kuru neapmierina nacionālo minoritāšu vidusskolu pāreja uz mācībām latviešu valodā. Saskaņā ar Berg Research datiem, to atbalsta 7% vēlētāju, kamēr Factum sniedz LKS 5%.

Pirms pieciem gadiem par LKS nobalsoja nedaudz vairāk nekā 28 tūkstoši cilvēku, kas nodrošināja šim politiskajam spēkam vienu vietu. Saraksta līdere ir bijusī EP deputāte Tatjana Ždanoka, kura godam pārstāvējusi savus vēlētājus šajā likumdošanas iestādē 14 gadus un parādījusi sevi kā stipru cīnītāju. Kā populārākajam cilvēkam partijā, atbalstītāju aktīvas mobilizācijas gadījumā, viņai ir ļoti labas izredzes atjaunot savu darbu Eiropas Parlamentā un turpināt aizstāvēt tajā Latvijas krievu tiesības.

Sadrumstalotais parlaments

Factum sniedz augstu vērtējumu vēl diviem politiskajiem spēkiem – Jaunajai konservatīvajai partijai un Zaļo un zemnieku savienībai, kurus atbalsta 9% vēlētāju. Savukārt Berg Research uzskata, ka šo partiju popularitāte ir ievērojami zemāka. Saskaņā ar tās datiem, par JKP un ZZS ir gatavi nobalsot nedaudz vairāk nekā 4% pilsoņu, bet  Latvijas Reģionu apvienībai Berg Research dāvā divreiz lielākas izredzes – 8%, bet Factum pētījumā tās reitings bijis vien 4,6%.

Tas viss liecina par to, ka šos politiskos spēkus nevajag pavisam atmest malā, kaut arī viņu iekļūšanas varbūtība Eiropas Parlamentā ir ievērojami zemāka, nekā pārējām, iepriekš minētajām partijām. Šīs partijas nolēma netērēt daudz naudas priekšvēlēšanu aģitācijai, kas arī liecina par to, ka šie saraksti, visticamāk, paliks aiz Eiropas Parlamenta borta un to galvenie kandidāti nedosies uz Briseli.

Tiesa, ja līdz vēlēšanām atlikušajā laikā kāds no viņiem spēs lauzt situāciju sev par labu, tad pretendēt uz deputātu vietām varēs septiņas, astoņas vai pat deviņas partijas. Katrai no tām tiks viens mandāts, bet kāds, neraugoties uz 5% barjeras pārvarēšanu, var arī nesaņemt to, jo vietas ir tikai astoņas.

Tik sadrumstalota Latvijas pārstāvniecība manāmi apgrūtinās ievēlēto deputātu darbu, liekot viņiem visu laiku sacensties vienam ar otru cerībā uz atkārtotu ievēlēšanu.

Pēc temata

"Saskaņa" un "Jaunā Vienotība" ieņem līderpozīcijas pirms EP vēlēšanām
Nāksies papūlēties: kā nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Kāpņu telpu durvju kodi un nikni suņi: kāpēc nav piegādāti EP vēlēšanu paziņojumi

Galvenie temati