RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Latvijai jau patlaban vajadzētu padomāt, kā veidot attiecības ar Krieviju, kad beigsies savstarpējo sankciju šausmas, un to, kā neitralizēt nacionālistu radīto apdraudējumu, kuri izplata bīstamas ilūzijas un bailes no krievvalodīgajiem, norādīja Nils Ušakovs, Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts, vēsta rus.tvnet.lv.
Divu ātrumu Eiropa un finansējums
Taujāts par saviem plāniem darbam Eiropas Parlamentā gadījumā, ja tiks ievēlēts EP, Ušakovs nosauca vairākas prioritātes. Piemēram, runa ir par pabalstu, pensiju un minimālās algas apmēru kritēriju ieviešanu ES valstīs.
"Es nerunāju par izlīdzināšanu, jo tas nav iespējams. Nevar teikt, ka minimālajām algām Lielbritānijā, Luksemburgā un Latvijā jābūt vienādām. Parametri būs proporcionāli tam, cik katra valsts pelna," paskaidroja politiķis.
Tāpat Ušakovs apņēmies panākt, lai Eiropas struktūrfondu nauda nonāktu tieši pašvaldībās, lai starp šīm struktūrām nestāvētu nacionālā valdība, kas var pieņemt zināmus lēmumus un politisko motīvu pamata, kas spilgti vērojams Latvijā.
Ušakovs atzīmēja, ka Eiropas Savienība ir viens no galvenajiem Latvijas stabilitātes, drošības un labklājības garantiem, un nepieciešams aktīvi atbalstīt kopējās integrācijas idejas savienībā.
"Mums viens no galvenajiem riskiem ir vāja, divu ātrumu Eiropas Savienība. Divu ātrumu ES nozīmē, ka tiek legalizēts tas, ka mums ir pirmās šķiras valstis un otrās šķiras valstis, tādas kā Austrumeiropas un Baltijas valstis. Runājot par bēgļiem, nevar kā pie zviedru galda teikt: "Iesaiņojiet, lūdzu, mums Rail Baltica, un visus tos līdzekļus no struktūrfondiem, bet attiecībā uz bēgļiem Itālijai nav paveicies, lai pati tiek galā," konstatēja Ušakovs.
Sankcijas un krievu skolas
Komentējot jautājumu par ES un Krievijas savstarpējām sankcijām, Ušakovs pauda pārliecību par to, ka agri vai vēlu šie ierobežojošie ekonomiskie pasākumi tiks atcelti.
"Es gribētu nodzīvot līdz brīdim, kad beigsies visas šīs savstarpējo sankciju šausmas. (..) Ja mēs runājam par to, kā jāveido attiecības ar Krieviju... Piemēram, pie mums, Rīgas domē, komitejas sēdē rit dzīvas sarunas par to, ka Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks ("Saskaņa") nevar braukt uz konferenci Maskavā. Vienlaikus mēs ziņās lasām, ka konferenci apmeklējis Zviedrijas premjerministrs. Manuprāt, vajag paskatīties, kā izturas tie paši vācieši. No vienas puses, viņiem ir stingrs viedoklis daudzos jautājumos, no otras – pašvaldības sadarbojas. Ir jāsaprot, ka agri vai vēlu pienāks laiks, kad savstarpējās sankcijas beigsies, tāpēc jādomā par to, kā mēs veidojam attiecības," uzsvēra Ušakovs.
Viņš atzīmēja, ka Latviju apdraud nacionālisti, kuri izplata bīstamas ilūzijas un bailes par krievvalodīgajiem. Tamlīdzīgs nacionālistiskais noskaņojums ir arī citās ES valstīs.
"Katrā valstī tas izpaužas atšķirīgi. Ja kritiskā masa Eiropā sasniegs noteiktu līmeni, mēs zaudēsim galveno, kas mums ir, - mūsu valsts attīstību," paskaidroja Ušakovs.
Viņš pauda pārliecību par to, ka viņam personīgi un viņa partijai "Saskaņa" izdevies parādīt, ka latvieši un citu tautību pārstāvji var strādāt plecu pie pleca, atšķirībā no nacionālistiski noskaņotajiem politiķiem.
"Jā, mēs kategoriski iebilstam pret to, kā notiek krievu skolu reforma, jo tās ir šausmas. Mums ir kvalitatīva bilingvālā izglītība, ar ko vajag lepoties Eiropas līmenī un palīdzēt – stāstīt par savu pieredzi citām valstīm, bet mēs to visu iznīcinām paši savām rokām. Nerunājot jau par to, ka tas saistīts ar mazākumtautību tiesībām. Jā, mēs iebilstam, jo uzskatām, ka tas apdraud valsts stabilitāti un kaitē izglītības kvalitātei. Un nevajag iznīcināt to, kas labi funkcionē. Mēs uzskatām, ka latviešiem un citu tautību pārstāvjiem kopīgi jāceļ šī valsts, tā ir daļa no Eiropas kopējā projekta," teica Ušakovs.
Viņš atzīmēja, ka partija "Saskaņa" savā darbā un sadarbības plānos ar citām partijām izmēģinājusi dažādas taktikas nacionālajā jautājumā, un runāt par to vairāk un mazāk, taču tam nav nekādas nozīmes, jo nacionālās partijas tik un tā cenšas celt savu popularitāti uz šīs tēmas rēķina.
"Saskaņa izmantoja dažādas pieejas dažādos vēlēšanu ciklos – gan runāt mazāk, gan runāt vairāk. Taču nekas nemainās, jo regulāri parādās kāds esošais vai jauns politiskais spēks, kas sāk muļļāt to pašu, un rezultātā esam nonākuši pie skolu reformas. Ir atsevišķas partijas, kuras par to ir stāvā sajūsmā. Taču kam mēs izstādīsim rēķinu, kad sākies reformas praktiskā īstenošana, kad mēs sapratīsim, ka esam sagrāvuši ļoti labi funkcionējošu bilingvālās izglītības sistēmu? Bijušajam izglītības ministram Kārlim Šadurskim vai tagadējai ministrei, kura pat nevar normāli vienoties ar skolotājiem. Tāpēc gribot negribot šis jautājums parādās un diemžēl ar to kaut kā jāstrādā," apliecināja Ušakovs.
