19:30 20 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Aviokompānijas airBaltic lidmašīnas Airbus A220-300 salonā

airBaltic nepalaida pasažieri uz diviem reisiem virsrezervējuma dēļ

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
62

Virsrezervējuma gadījumos aviokompānijas izvēlas, kas tiks nogādāts agrāk, – prioritārie ir bērni, pasažieri ar ierobežotām iespējām, tranzīta pasažieri, grupu rezervācijas.

RĪGA, 3. maijs – Sputnik. Rīgā ieplānotā pasākuma spīkere nonāca retā situācijā: Latvijas pārvadātājs airBaltic pārdeva biļetes ar virsrezervējumu, un viņai nepietika vietas, arī nākamais reiss bija pārpildīts, tāpēc sievietei izdevās izlidot vien nākamajā dienā, vēsta LTV7.

Virsrezervējums ir situācija, kad pārvadātājs pārdod vairāk biļešu, nekā vietu skaits lidmašīnā, un tas ir likumīgi. Parasti apmēram 4% pasažieru, kuri iegādājušies reisa biļetes, kavē vai neatnāk. Biļešu pārdošana virs sēdvietu skaita lidmašīnā ļauj aviokompānijām piedāvāt lētākas biļetes un nelidot ar tukšām sēdvietām. Taču, ja uz reisu ierodas visi pasažieri, bet biļetes tika pārdotas ar virsrezervējumu, kādam nākas atteikt iekāpšanā un piedāvāt doties ar nākamo reisu vai meklēt citus situācijas risinājumus.

Taču ne vienmēr pastāv iespēja doties arī ar nākošo reisu, par to pārliecinājās kāda Rīgas pasākuma spīkere, kurai organizatori nopirka biļeti uz airBaltic lidmašīnu piecus mēnešus pirms pasākuma.

Kad sieviete ieradās lidostā, viņai paziņoja, ka visas vietas lidmašīnā ir aizņemtas, un viņa nevar izlidot ar noteikto reisu. Sākumā sieviete pati centās atrast izeju no šīs situācijas.

"Es zinu, ka šādās situācijā aviokompānijām jāpiedāvā tiem, kas lido, variantus. Iespējams, samainīties vietām ar mani, jo pastāv zināma kompensācija, kuru cilvēki būtu gatavi pieņemt. Šajā gadījumā es pati centos pienākt klāt tiem, kas lidoja projām, piedāvāt viņiem kaut kādu naudu, lai ar kādu samainītos," pastāstīja Dina – lidmašīnā neiekļuvusī spīkere.

Mēģinājums aizlidot ar nākamo reisu arī nevainagojās ar panākumiem – radās reta situācija, kad arī uz nākamo lidmašīnu ieradās visi pasažieri.

"Šajā konkrētajā gadījumā diemžēl brīvprātīgo nebija un tuvākā lidmašīna uz Rīgu no Sanktpēterburgas bija pilna. Šādas situācijas notiek reti. Apmēram divi gadījumi uz 10 tūkstošiem pasažieru," komentēja situāciju airBaltic pārstāve Alise Briede.

Beigās Dina varēja izlidot uz Rīgu tikai nākamajā dienā, savukārt visu šo laiku Latvijas galvaspilsētā viņu gaidīja citi ieplānotā pasākuma dalībnieki, kuru nācās pārnest.

"Un diemžēl arī viņi rezervēja viesnīcas, palika Rīgā, rēķinājās ar šo laiku. Un mēs viņus nedaudz, jā tā var sacīt, pievīlām," pastāstīja pasākuma rīkotāja Tatjana.

Beigās visu, ko spēj piedāvāt aviokompānija, – 250 eiro kompensācija – tā ir tā standarta summa lidojumiem, kuri nepārsniedz pusotru tūkstoti kilometru Eiropas Savienībā.

Piedzīt lielāku summu var tikai ar tiesas palīdzību.

"Ja rodas kaut kādi zaudējumi dēļ tā, ka pasažieris nav izlidojis ar savu reisu, tad tas ir jāpierāda atsevišķi. Tas ir strīds, kurš ir jārisina tiesā," paskaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Santa Zarāne.

Pēc temata

Uzmanīgāk lasiet noteikumus: airBaltic atbildēja neapmierinātajiem pasažieriem
Latvijas Ārlietu ministrija: Brexit var kaitēt airBaltic darbam
airBaltic tīrā peļņa kļuvusi pusotru reizi lielāka
Smagā rokas bagāža: airBaltic jaunais pakalpojums

Galvenie temati