RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir nepārdomāta un neefektīva izklaide uz uzņēmēju rēķina, paziņoja Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras vadītājs Jānis Endziņš portālā Rus.db.lv.
2018. gada oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, ekoloģijas un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus iepakojumu likumā, kuri paredz dzērienu taras depozīta ieviešanu. Šo piedāvājumu atbalsta arī valsts iedzīvotāji.
Taču, pēc Endziņa sacītā, joprojām nav veikts vispusīgs pētījums par plānoto izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem visā Latvijā, savukārt atbildīgās iestādes nespēja detalizēti pastāstīt par gaidāmo sistēmas ietekmi industrijā un saimniecības atkritumu apkalpošanas nozares rādītājos.
Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamera sadarbībā ar Gateway & Partners veica šādu pētījumu, un tā rezultāti konstatēja, ka nevis šaura depozīta sistēma, bet gan sistemātisks skats un risinājumi – tas ir tas, kas nepieciešams atkritumu apjoma samazināšanai un to tālākai pārstrādei lietderīgiem mērķiem.
Pētījuma dati liecina, ka dzērienu pudeles sastāda tikai niecīgu daļu no kopējā atkritumu apjoma, un līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu šī problēma tiktu atrisināta tikai daļēji. Runājot tieši, Latvijā depozīta sistēmā tiktu apstrādāti apmēram 15-19 tūkstoši tonnu saražotās dzērienu taras, jeb 6-7% no saražotās taras apjoma, kas sastāda mazāk nekā 1% no visiem Latvijā ievāktiem atkritumiem.
Kāmer Latvijā tika apspriesta taras depozīta sistēma, izmainījās cilvēku iespējas un domāšana. Gan uzņēmumi, gan sabiedrības ir gatavas pieņemt un īstenot ilgtermiņa risinājumus attiecībā uz atkritumu šķirošanu. Paralēlas atkritumu vākšanas sistēmas izveidošana prasīs ne vien uzņēmēju investīcijas, bet arī radīs jucekli atkritumu šķirošanas ieradumos, kuri daudzās mājsaimniecībās jau ir ierasta prakse.
Iedzīvotājiem jābūt piekļuvei visai atkritumu šķirošanas infrastruktūrai, tā vietā, lai koncentrētos uz viena konkrēta iepakojuma veida. Šķirojot dzērienu pudeles, mēs nekādā veidā netiksim vaļā no nepieciešamības šķirot un pārstrādāt citus atkritumus.
Dzērienu taras depozīta sistēmas ieviešana ir nokavējusi, jo kopš 2014. gada pašvaldības un komersanti ieguldījuši vairāk nekā 80 miljonus eiro esošās sistēmas atbalstam, lai iegādātos speciālus šķirošanas konteinerus, labiekārtotu poligonus, kā arī izbūvētu šķirošanas līnijas. Ja no 2020. gada Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma, uzņēmējiem nāksies atkal investēt.
Depozīta sistēmas ieviešanai nepieciešamas kopējās tiešās investīcijas 24,2-38,6 miljonu eiro apmērā, savukārt ikgadējie izdevumi depozīta sistēmas uzturēšanai Latvijā būtu 10-12 miljoni eiro. Pie tam, sākotnējās investīcijas iekļauj arī 7,5 miljonus eiro skaitīšanas centra izveidošanai un paredzēts, ka to segs dzērienu ražotāji. Tāpat tirgotājiem būs jāinvestē depozīta sistēmā, veidojot manuālos un automatizētos iepakojumu pieņemšanas punktus un uzstādot taromātus. Tāpat pieaugs atkritumu saimnieciskās apkalpošanas izdevumi.
Turklāt, depozīta sistēmas ieviešana nenozīmē, ka automātiski uzlabosies atkritumu ievākšanas rādītāji. Piemēram, augstākie atkritumu šķirošanas rādītāji ES ie valstīm, kur depozīts nav ieviests: Beļģijā, Čehijā un Spānijā. Piemēram, Latvijā jau šobrīd stikla taras pārstrādes rādītāji (64%) ir augstāki, nekā Igaunijā (63,4%) un Horvātijā (56,4%), kur darbojas depozīta sistēma.
