03:03 24 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB70.5611
Банковские сейфы

Putniņš: bankām ir slikta fantāzija, dažas vēlas pārreģistrēties

© pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
43

Latvijas bankas izjūt grūtības ar sava turpmākā darbības modeļa izvēli – ir skaidrs, ka Latvijas iekšējam tirgum tik liels finanšu un kredītiestāžu skaits nav vajadzīgs, bet strādāt ar nerezidentu kapitālu tagad ir sarežģīti.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Starp Latvijas bankām, kas strādāja ar nerezidentiem, ir tādas, kuras vēlas saņemt licenci citā valstī, paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, vēsta Dienas Bizness.

Marta vidū Finanšu un kapitāla tirgus komisija pabeidza 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana tika veikta atbilstoši Eiropas Centrālās Bankas un FKTK metodoloģijai, jeb tā dēvēto pārbaudes procesu un uzraudzības izvērtēšanu (Supervisory Review and Evaluation Process - SREP). Tostarp FKTK padome katrai bankai apstiprinājusi individuālu līmeni svarīgiem darbības rādītājiem – kapitāla un likviditātes prasības.

Pēc Putniņa sacītā, FKTK iesniegtajos biznesa modeļos neko īpaši radošu bankas nav piedāvājušas. "Visas šeit reģistrētās bankas tikai ar Latvijas tirgu tālu netiks. Tā ir aksioma, un politkorekti vārdi te nav jāmeklē. Ir skaidrs, ka uz vietējo tirgu tam banku skaitam, kāds ir Latvijā, paļauties būtu vieglprātīgi," novērtēja Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka arī visas Baltijas tirgus neatrisinās Latvijas banku problēmas.

"Tur ir tādas pašas bankas kā pie mums. Lai konkurētu ar Skandināvijas bankām, ir jābūt iespējām piesaistīt tikpat lētus resursus kā tām," pateica Putniņš.

Pēc viņa sacītā, nākošais loģiskais solis – izmantot pārrobežu darījumus.

"Taču, ja ir ārvalstis, tad uzreiz ir jautājums, kur šo biznesa modeli stabilizēt. Krievija un citas NVS valstis uzreiz rada problēmu ķēdi un paaugstinātus riskus, kuri mums ir pazīstami jau 20 gadus," norādīja Putniņš.

Iziet Eiropas tirgū Latvijas bankām arī nav viegli.

"Eiropā banku skaits arī nav mazs. Vācijā ir vairāki tūkstoši banku. Nekāda deficīta pēc banku pakalpojumiem tur nav. Vai ir kaut kas unikāls, ko mēs piedāvājam? Varbūt ir, varbūt tas ir servisa līmenis? Tas ir lielākais mūsu banku izaicinājums," konstatēja FKTK vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka dažas bankas ir gatavas mainīt jurisdikciju, taču cik tieši, viņš nesaka.

"Mums pret to nav arī nekas iebilstams. Taču te ir jāatceras, lai saņemtu licenci kādā citā valstī, bankai ir jābūt spožā stāvoklī un ar pārliecinošu nākotnes biznesa redzējumu. Neviens negribēs ņemt pretī tādu, kurai nav īstas skaidrības par tālāko virzību," noslēgumā sacīja FKTK vadītājs.

Atgādināsim, ka pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru Amerikas Finanšu ministrijas struktūra FinCen apsūdzēja naudas atmazgāšanās un Latvijas ierēdņu uzpirkšanā, valsts varasiestādes veica steidzamas izmaiņas banku sektora uzraudzībā. Tika izstrādāts tirgus atveseļošanās pasākumu plāns, saskaņā ar kuru Latvijas bankām tiks aizliegta visu čaulu kompāniju apkalpošana. Tiem, kas jau ir to klienti, tiks dots pārejas periods kontu slēgšanai. Nerezidentus apkalpojošajām bankām nāksies samazināt to daļu aptuveni līdz 5%. Tie, kas nespēs pārkārtot biznesu īsā laika periodā, būs spiesti aiziet no tirgus.

Pēc temata

Ogres novads nolēmis atteikties no Swedbank pakalpojumiem
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā
Efektīva cīņa ar ārzemju investoriem: bankas Latvijā zaudējušas miljardiem eiro

Galvenie temati