RĪGA, 31. janvāris – Sputnik. Trīsdesmit pirmā janvāra sēdē Saeima pieņems lēmumu par deputāta Jura Juraša, viena no Jaunās konservatīvās partijas līderiem, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvās nodaļas vadītāja izdošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Prokuratūra apsūdz viņu valsts noslēpuma izpaušanā, kad viņš pastāstīja par to, kā viņam piedāvāja viena miljona eiro kukuli.
Pirms sēdes Jaunā konservatīvā partija sarīkoja mītiņu pie Saeimas ēkas ar pieprasījumu neizdot Jurašu kriminālvajāšanai. Atnāca apmēram simts cilvēki, vēsta Mixnews.lv.
Tikmēr prokuroru un KNAB darbinieku liecības ir tiešā pretrunā viena ar otru, raksta Skaties.lv.
Juraša lietas aizsākšanos jāmeklē alus bārā "Brālis" Tērbata ielā. 2015. gada 30. septembrī Jurašs tikās tur ar Jāni Dambīti, ministra Jāņa Reira ārštata padomnieku. Sarunas laikā Jurašam deva mājienu par iespēju saņemt vienu miljonu eiro apmaiņā pret piekrišanu "palīdzēt" kompānijas "Latvijas Dzelzceļš" korupcijas lietā notiesātajiem saņemt mīkstāku sodu.
Pēc sarunas Jurašs iesniedza slepenu ziņojumu toreizējam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčonokam un aicināja viņu nekavējoties uzsākt izmeklēšanu. Taču krimināllieta netika uzsākta.
Sekojošajās liecībās, izņemot Jāni Dambīti un igauņu miljonāru Oļegu Osinovski, tiek minēts arī Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), kurš it kā varēja būt iespējamais kukuļa organizators.
Pēc deviņiem mēnešiem, neilgi pirms aiziešanas no KNAB, Jurašs paziņoja sabiedrībai, ka Birojā, pēc viņa domām, zeļ un plaukst noziedzīga bezdarbība, – un kļuva par aizdomās turamo valsts noslēpuma izpaušanas lietā.
Šo lietu divarpus gadus izmeklēja Drošības policija, un to uzraudzīja divi prokurori, kuru liecības atšķiras viena no otras, kā diena un nakts.
No sākuma prokurors Aivis Zalužinskis izbeidza lietu pret Jurašu, sacinot, ka valsts noslēpums netika izpausts. Viņš vērsās pie KNAB ar lūgumu uzsākt dienesta pārbaudi saistībā ar Biroja darbinieku bezdarbības faktu, kuri neveica izmeklēšanu pēc Juraša paziņojuma.
Taču te iejaucās vecākais prokurors Modris Adlers, kurš atcēla gan Zalužinska lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, gan lūgumu uzsākt KNAB dienesta pārbaudi
"Šajā gadījumā prokuratūra Adlera personā darīja visu iespējamo, lai vainīgās personas, kuras novilcināja šī kriminālprocesa uzsākšanu un lielā mērā padarīja par neiespējamu pierādīt šo iespējamo vainu, reāli sargāja no atbildības," paziņoja Jurašs.
Pēc Adlera lēmuma par atbildīgo prokuroru tika norīkots Māris Urbāns, kurš izdeva rīkojumu atjaunot izmeklēšanu. Dažas dienas pirms valdības apstiprināšanas, Urbāns ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera piekrišanu vērsās Saeimā ar lūgumu izdot Jurašu kriminālvajāšanai.
Prokurora secinājumos ne vien teikts, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu, bet arī tas, ka viņa rīcības dēļ izjuka operatīvā pārbaude KNAB saistībā ar kukuļa piedāvāšanas faktu Jurašam.
Šie slēdzieni ir ne tikai pretrunā ar Zalužinska secinājumiem, kurš konstatēja, ka Jurašs nav kaitējis izmeklēšanai. Pēc bijušā KNAB Operatīvās izstrādes daļas vadītāja vietnieka Mārtiņa Lodes sniegtās liecības, prokurora secinājumos minētā operatīvā pārbaude izmeklēja pavisam citu nozieguma epizodi.
"Es varu atklāt to, ka šī lieta tika sākta citu faktu pārbaudei, kas nekādā veidā nav uzskatāma par Jura publiskotās informācijas pārbaudi," paziņoja Lode.
Vienīgā saikne ar Juraša paziņojumu ir tas, ka pārbaude skāra vienu no Juraša minētajām personām – turklāt ne saistībā ar kukuļa piedāvāšanu, bet kūdīšanu kukuļdošanai.
"Lietas izbeigšanas faktiskie pamati bija tas, ka persona, pret kuru operatīvā lieta Nr. 10606 tika ierosināta, bija kaut kādā veidā uzzinājusi, ka pret viņu tika veiktas operatīvas darbības. Bet ne no Juraša? Protams, ka ne. Par to lietas materiālos ir ziņots," norāda Lode.
Viņa vārdi ir tiešā pretrunā ar esošā KNAB vadītāja vietnieku operatīvās darbības lietās Jāņa Rozes viedokli, kurš uzskata, ka tieši Jurašs iedragāja KNAB ilgo mēnešu darbu.
Roze: – Operatīvās izstrādes lieta tika pabeigta, pamatojoties uz to, ka publiski tapa zināms šis konkrētais fakts.
– Tas, ka Juraša kungs publiski iznāca ar šo informāciju par kukuli?
– Kā jau uzraugošais prokurors to norādīja.
– Un tam nav nekādu citu apstākļu?
– Manā rīcībā nav nekādas citas informācijas par citiem apstākļiem. Es nezinu, par kādu informācijas noplūdi Lodes kungs konkrētajā situācijā jums ir minējis.
Lode gan uzskata, ka Roze šajā lietā ir ieinteresēta persona, jo tieši viņa vadītajai Iekšējās drošības nodaļai Streļčonoks savulaik nodeva Juraša iesniegumu, taču turpmākās darbības tam nesekoja, ko var vērtēt iespējamu noziedzīgu bezdarbību.
Vienlaikus Lode un Jurašs jau sen aicinājuši prokuroru nopratināt KNAB atbildīgos darbiniekus, kuri varētu ieviest skaidrību šajā lietā. Vai šis lūgums tika izpildīts, konkrēta prokurora atbilde nav saņemta.
"Viņi ir sašutusi par to, kādā veidā tiek manipulēts ar puspatiesībām, ar patiesībai neatbilstošām lietām. Viņi lūdz sevi nopratināt," uzsver Jurašs.
"Šī viņa sniegtā informācija lietā ir vērtēta un ņemta vērā, lemjot jautājumu par to, vai ir pamats sūtīt lietu uz Saeimu ar lūgumu atļaut viņu kriminālvajāšanai," saka Urbāns.
Juraša lieta izraisījusi pretrunīgus juristu vērtējumus.
Sociālajos tīklos skan aicinājumi deputātiem pārbaudīt, vai nav liecību tam, ka Jurašu vajā politisku motīvu dēļ. Tas ir vienīgais iemesls, kura gadījumā Saeima varētu atteikties izdot deputātu kriminālvajāšanai.
Ģenerālprokuratūra stingri noliedz politisko motivāciju. Visticamāk, Saeima būs pretimnākoša prokuratūras lūgumam.
