RĪGA, 31. janvāris – Sputnik. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana var novest pie siltuma tarifu kāpuma. Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija prognozē, ka atsevišķās pilsētas tarifi palielināsies par 40%, raksta Dienas Bizness.
Šobrīd valsts atbalstu OIK ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kuras nodrošina centralizēto apkuri vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. Ja OIK tiks atcelta jau kopš šī gada marta, bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās var ievērojami sadārdzināties, bet atsevišķos gadījumos tas draud ar siltumenerģijas apgādes pārtraukšanu.
Siltumenerģijas tarifu kāpums var skart apmēram 996 tūkstošus iedzīvotājus, jeb gandrīz pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri pērk siltumenerģiju no stacijām, kuras saņem valsts atbalstu, paziņoja "Liepājas enerģija" valdes loceklis Jānis Bērziņš.
"Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma," norādīja Bērziņš.
Eksperts enerģētikas jomā Edgars Vīgants uzskata, ka, ja tiks pieņemts lēmums likvidēt OIK sistēmu jau šopavasar, atsevišķi elektrības un siltumenerģijas ražotāji var izputēt. Pēc viņa sacītā, lielie uzņēmumi, iespējams, spēs pārorientēties un segt tekošās kredītsaistības, taču mazās kompānijas, visticamāk, nebūs spējīgas to izdarīt. Tas nozīmē, ka atsevišķas apdzīvotas vietas, kuras ir atkarīgas no šīm koģenerācijas stacijām, vispār var palikt bez siltumapgādes, uzsvēra eksperts.
"Pieņemot tik kardinālus lēmumus, būtu jāatceras, ka šis valsts atbalsts ir bijis valdības iedibināts un aktīvākās pašvaldības to labticīgi izmantoja, lai iegūtu lētāku siltumenerģiju," norādīja eksperts.
Pēc viņa domām, pārejas periods ir nepieciešams, lai aizvietotu koģenerāciju ar citām siltuma ražošanas tehnoloģijām, kam ir nepieciešams finansējums. Šodien vispareizākais un lētākais risinājums būtu sagaidīt, kad beigsies plānotais koģenerācijas staciju atbalsta periods, tas ļaus izvairīties no biznesa prasībām tiesā, piebilda viņš
Tam piekrīt arī "Salaspils Siltums" valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.
"Siltuma ražotāji pēdējos gados nav saņēmuši jaunas atļaujas, kas nozīmē, ka šis valsts atbalsts noteiktajā termiņā jebkurā gadījumā beigtos. Dabasgāzes koģenerācijas stacijām šis termiņš pārsvarā ir 10 gadi, atjaunojamo energoresursu (AER) stacijām – vidēji 15 gadi. Ja mēs pārtraucam atbalstu rīt, uzņēmējs nevar paspēt uzlikt jaunas iekārtas. Pirmkārt, ir tādas vietas, kur šobrīd citu alternatīvu vienkārši nav, otrkārt, ir veiktas lielas investīcijas, kuras vēl nav atmaksājušās, tas nozīmē, ka uzņēmējs to nevar izdarīt," pateica Bērziņa-Veita.
Citi nozares pārstāvji arī uzskata, ka nepieciešams pārejas periods OIK likvidēšanai, vismaz trīs gadi, jo tad uzņēmējiem būtu laiks pārkārtot savu darbu.
Pēc Bērziņa sacītā, Liepājas gadījumā pārejas periods OIK atcelšanas gadījumā nozīmētu daudz.
"Mūsu pilsētā ir divas koģenerācijas stacijas. Vienai atbalsts beidzas 2020. gadā, bet otrai – 2022. gadā. Tie ir plānoti notikumi, un mēs zinām, ko darīsim, taču, ja mums pasaka, ka abalsts tiek pārtraukts šodien, tad plāna nav. Skaidrs, ka nodrošināt siltumu mēs varēsim, jo šīs nav vienīgās Liepājā pieejamās iekārtas, taču ar tarifu pieaugumu, visticamāk, nāksies rēķināties," paziņoja Bērziņš.
Dažādiem uzņēmumiem, kuri saņem valsts atbalstu OIK sistēmas ietvaros, tās atcelšanas gadījumā situācija būs atšķirīga, norādīja Fortum Latvia pārstāvis Andris Vanags. Viņš paskaidroja, ka dažas koģenerācijas stacijas saņēmušas valsts atbalstu 10 gadus, citas piecus, bet ir arī tādas, kuras nodotas ekspluatācijā vien pirms gada. Ja valsts vienā acu mirklī izbeigs visu staciju finanšu atbalstu, iznāks, ka kāds, nostrādājot ilgāk, paguva atgūt investīcijas, bet tie, kas sākuši strādāt attiecīgi nesen, nav paguvuši atgūt pat daļu investīciju. Skaidrs, ka vecajām kompānijām paliks vairāk telpas manevrēšanai, piebilda viņš.
Pēc viņa sacītā, Fortum Latvia, kura investējusi koģenerācijas stacijās Jelgavā un ar tām saistītajā infrastruktūrā 75 miljonus eiro, varasiestāžu lēmuma gadījumā atcelt OIK sistēmu bez pārejas perioda izskatīs variantu vērsties tiesā.
Pēc Vīganta domām, jautājums par OIK likvidēšanu joprojām tiek izmantots kā politisks lozungs, lai izpatiktu sabiedrībai un rūpnīcu īpašniekiem, taču līdz galam valsts atbalsta atcelšanas sekas koģenerācijas stacijām nav aprēķinātas.
"Jā, iespējams, par elektrību viņi varēs maksāt nedaudz mazāk, taču tajā pašā laikā daudziem iedzīvotājiem būtiski pieaugs izdevumi par siltumu," pateica eksperts.
Par to runā arī Fortum Latvia pārstāvis Vanags.
"Ja, matemātiski rēķinot, OIK likvidēšana potenciāli varētu samazināt elektroenerģijas izmaksas, jāsaprot, ka siltuma tarifi pieaugs, kā rezultātā par abiem šiem pakalpojumiem kopā patērētājam varētu nākties maksāt krietni vairāk. Atbalstam beidzoties plānveidīgi, vairākās Latvijas pilsētās tarifs būtiski pieauga – vidēji par 20%, taču, ja to izbeidz priekšlaicīgi, pieaugums varētu būt vēl lielāks," pārliecināts viņš.
Pēc Vīganta sacītā, strauja OIK atcelšana draud ar masveida sekām Latvijas valsts budžetam un ekonomikai kopumā. Ja enerģijas ražotāji, kuri līdz līgumu termiņu beigām zaudēs valsts atbalstu, iesniegs prasības tiesā, tad tas draud valstij ar izmaksām apmēram miljarda eiro apmērā.
"Tiesvedības tiks uzsāktas apmēram vienā laikā, līdz ar to arī kompensācijas būs jāmaksā vienā laikā. Ja ārvalstu investoru aplēses piepildīsies un Latvijai gada laikā nāksies samaksāt vienu miljardu eiro, tad visas valsts kredītspēja visos reitingos samazināsies, paaugstinot valsts parāda procentus. Tā var sākties bīstama ķēdes reakcija. Jāatzīst, ka pašlaik valsts rīkojas vieglprātīgi un nerēķinās ar visām iespējamajām sekām," noslēgumā sacīja eksperts.
