RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Interese par dienestu Latvijas armijā potenciālo karavīru aprindās pērn kritusies par 10%, toties tagad kadri ir "kvalitatīvāki un patriotiskāki", apliecināja Nacionālie bruņotie spēki.
Latvijas armija nav nokomplektēta pilnībā — trūkst aptuveni 30% karavīru. Ne stabila alga, ne sociālās garantijas, ne arī karjeras perspektīvas nepalīdz piesaistīt nepieciešamo jaunkareivju skaitu, informēja Latvijas radio 4 pārraide "Doma laukums".
Iemesli atteikties no dienesta mēdz būt dažādi, paskaidroja rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks Rihards Rozenbaums.
"Piemēram, cilvēks aizpildījis anketu par iestāšanos dienestā, taču nākamajā dienā, kad sazvanāmies, viņš saka: "Nē, es pārdomāju, pagaidām neesmu gatavs uzņemties tādas saistības." Nereti tamlīdzīgi lēmumi par vēlēšanos stāties armijā tiek pieņemti emocionāli. Noskatījies kādu filmu, izdzirdējis reklāmu, izlasījis rakstu un nolēmis, ka ies armijā. Protams, ir cilvēki, kuri atlases gaitā tiek atsijāti medicīnisku rādītāju dēļ. Nereti atteikuma iemesls ir labāka darba vieta vai algas paaugstinājums jau esošaā darbā," — paskaidroja Rozenbaums.
Vienlaikus par svarīgu iemeslu, izvēloties dienestu armijā, var nosaukt patriotismu, uzskata sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Rozenbaums ieskicēja parasta karavīra kandidāta portretu.
"Tas ir jauns, 23-24 gadus vecs cilvēks, protams, vīrietis, protams, latvietis, ar vidējo izglītību. Ja skatāmies uz pēdējo triju gadu tendenci, redzam, ka jauniešu fiziskā sagatavotība ir uzlabojusies. Tas lielā mērā saistīts ar aktīva dzīves veida popularizāciju sabiedrībā. Taču, kas attiecas uz psiholoģisko sagatavotību, jauniešiem bieži vien nav izpratnes par to, kur viņi iet…" — pastāstīja rekrutēšanas dienesta vadītājs.
Latvijā ir profesionālā armija. Obligātais karadienests tika atcelts pirms valsts iestāšanās NATO 2004. gadā. Neskatoties uz iespēju veidot prestižu karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos, bezmaksas izglītību, algu 850 eiro apmērā neto, bezmaksas veselības aprūpi un vairākus citus bonusus, interesentu skaits par profesionālo dienestu nav pietiekams.
Latvijas politiķi un parastie pilsoņi laiku pa laikam ierosina atjaunot obligāto karadienestu. Taču valsts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paskaidroja, ka Latvija nevar atļauties obligāto karadienestu, jo šim nolūkam nepieciešami ievērojami resursi un attīstīta infrastruktūra, kuras Latvijas teritorijā nav.
