17:36 17 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1076
  • RUB73.3855
Operāciju zālē

Personas datu aizsardzība Latvijā: sieviete nav uzzinājusi par sava partnera komu

CC0 / pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
52

Ir neiespējami saņemt informāciju par pacienta stāvokli, ja jūs neesat viņa tuvs radinieks vai oficiāls dzīvesbiedrs.

RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Jaunais datu aizsardzības likums nav ļāvis sievietei saņemt informāciju par viņas partnera veselības stāvokli, kam veikta sirds operācija, vēsta Grani.lv.

Operācijas laikā pacientam tika trīs reizes konstatēta sirds apstāšanās, pēc tam vīrietim iestājusies koma, taču sieviete neko nav varējusi darīt.

Šī gada 25. maijā Eiropas Savienības teritorijā stājās spēkā Vispārējais datu aizsardzības reglaments (General DataProtection Regulation — GDPR). Par personiskajiem datiem tiek uzskatīti jebkādi dati, kas ļauj tieši vai netieši identificēt personu: vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, fotogrāfijas, IP adrese, pārlūkprogrammas vesture, cilvēka atrašanās vieta un biometriskie dati, kā arī viņa paradumi, politiskā vai reliģiskā pāriecība un jebkuras ziņas par veselības stāvokli.

Visi vēlas izvairīties no formalitātēm

Advokāts Aldis Liepiņš, kurš specializējas medicīnas jautājumos, paskaidroja, ka ārstiem ir jārīkojas atbilstošajos tiesiskajos rāmjos, un viņi nevēlas uzņemties atbildību, pārkāpjot tos. Liepiņš uzskata, ka līdzīga situācija veidojas, ja cilvēki nevēlas reģistrēt attiecības.

Ir neiespējami saņemt informāciju par pacienta stāvokli, ja jūs neesat viņa tuvs radinieks vai oficiāls dzīvesbiedrs. Pat vectētiņiem un vecmāmiņām aizliegts saņemt ziņas par pacientu.

Taču, pēc advokāta domām, liegumu iespējams apiet. Atliek tikai iepriekš izsniegt tuviniekiem pilnvaru, kas ļaus pieņemt lēmumus veselības aprūpes jautājumos gadījumā, ja pacients ir bezsamaņas stāvoklī vai nepieciešams bērnu nogādāt veselības aprūpes iestādē. Pilnvaru iespējams noformēt pie notāra.

Ja pilnvaras nav un tuvinieks ir komas stāvoklī, nāksies aicināt talkā tiesu. Tā ir sarežģīta situācija, jo aizbildnību nav iespējams noformēt trīs dienu laikā.

Kopdzīves likums

Šī gada martā Saeima noraidīja likumprojektu par kopdzīvi, kura autors ir Rīgas domes deputāts Juris Pūce, kurš pirms trīs gadiem sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv publicēja petīciju. Pēc viņa domām, likums ir nepieciešams tādēļ, ka daudzi kopā dzīvojošie ģimenes pāri Latvijā nav oficiāli reģistrēti kā vīrs un sieva. Tādēļ juridiski viņu savstarpējās un attiecības ar valsti nav pietiekamā mērā aizsargātas.

Kopdzīves likuma pieņemšana dotu iespēju neprecētiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi pie notāra un kļūt par juridiski atzītu ģimeni. Likumprojekts izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves līkuma parauga, kurš valstī darbojas jau četrus gadus. Lietuvā arī ir šāds likums, kurš faktiski atļauj kopdzīvi un aizsargā cilvēkus. Likums Igaunijā faktiski legalizēja viendzimuma partnerattiecības. Pūce neslēpa, ka viņa ierosinājuma mērķis ir līdzīgs. Lielākā daļa deputātu nebija tam gatavi.

Eurostat statistika liecina, ka Latvijā ārpus laulības dzimušu bērnu skaits nav mazāks kā Eiropā — 40,9%. Latvijas iedzīvotāji pārstāja stāties laulībā pirms bērna dzimšanas XX gs. 90. gados: 1990. gadā ārpus laulības dzimuši 16,9% bērnu, 2000. gadā — 40,4%.    

Pēc temata

Dzintars Rasnačs: kopdzīves likums Latvijai ir bīstams
Vēsturisks lēmums: partiju apvienošanās, kas mainīs Latvijas nākotni
Nevēlos precēties: četri no desmit Latvijas bērniem piedzimst ārlaulībā

Galvenie temati