02:30 14 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1174
  • RUB69.9930
Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis

Latvijai nāksies iesaistīties pārrunās par aizsardzības izdevumu palielināšanu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
54

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ir pārliecināts par pārrunu neizbēgamību sakarā ar Latvijas aizsardzības naudas piešķiršanu vairāk, nekā 2% apmērā no IKP.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis uzskata, ka Latvija nevarēs izbēgt no pārrunām par valsts aizsardzībai ikgadējās piešķirtās summas palielināšanu, vēsta Mixnews.lv.

Pēc Bergmaņa domām, jebkura valsts var palielināt aizsardzības izdevums, ja tām ir politiskā apņēmība un atbalsts.

Aizsardzības ministrijas vadītājs arī iepriekš teicis, ka 2% no Latvija IKP aizsardzībai nav robeža, un, ja valsts vēlas attīstīties atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām un zināšanām, tā turpinās palielināt militāro budžetu.

Taču Bergmaņa tiekšanās noliekt Latvijas valdību aizsardzības izdevumu palielināšanai, acīmredzami, diktēta ne tik daudz ar vēlmi attīstīties, cik ar vēlmi izpatikt ASV. Šī gada maijā Donalds Tramps, tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka aizsardzības izdevumiem katrā NATO valstī beigās jāsastāda nevis 2% no IKP, kas tika prasīti iepriekš, bet 4%.

Jūlijā notikušajā NATO samitā Briselē Tramps praktiski atkārtoja savus vārdus, turklāt izkritizēja ES valstis par nevēlēšanos tērēt naudu aizsardzībai.

Tiesa, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis toreiz atzīmēja, ka Amerikas līdera sacītajam nav nekāda sakara ar Latviju, jo 2% no IKP aizsardzībai tā jau ir piešķīrusi, un 4% jautājums valstij pagaidām nav aktuāls. Savukārt Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, tieši pretēji, paziņoja par savu pārliecību aizsardzības izdevumu palielināšanas nepieciešamībā, taču ne līdz Trampa pieprasītajiem 4%, bet gan līdz vairāk reāliem 2,5% no IKP.

Likumprojekts "Par vidējā termiņa budžeta struktūru 2018., 2019. un 2020. gadam", saskaņā ar kuru Latvija palielināja aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP, tika pieņemts 2017. gada oktobrī.

Vērts atzīmēt, ka no 29 alianses valstīm pagaidām tikai astoņas, tostarp, Lielbritānija un ASV, aizsardzībai tērē vairāk nekā 2% no IKP. 2% atzīme tika nostādīta NATO samitā 2014. gadā.

Kādiem mērķiem NATO vāc naudu

Lēmums par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva palielinās aizsardzības budžetus līdz 2% no IKP, tika pieņemts jau 2016. gada beigās Baltijas valstu aizsardzības ministru darba tikšanās laikā. Un pēc tam, kad Amerikas aizsardzības ministrs Džeims Metiss aizrādīja Eiropas valstīm par nepietiekamu NATO finansēšanu, Latvijas ĀM Rinkēvičs apsolīja, ka valsts aizsardzības budžets tiks palielināts jau 2018. gadā.

Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanos. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš paziņoja, ka, ja visas \NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad Eiropas kopējie izdevumi sastādīs apmēram 400 miljardus, un šī neprātīgi lielā nauda varētu aiziet cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte virzīta uz placdarma izveidi spēka projekcijai Krievija virzienā.    

Pēc temata

Vācijas kanclere izdomājusi, kā palielināt izdevumus aizsardzībai
Eiropa nevēlas, ASV – nevar. NATO liktenis nav prognozējams?
Tramps atteicies "aizsargāt no Krievijas" NATO valstis, kuras "nemaksā"
Tramps paziņojis, ka NATO valstu pienākums ir kompensēt ASV aizsardzības izdevumus

Galvenie temati