RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa izteiktajiem pārmetumiem par nepietiekamajiem NATO valstu ieguldījumiem aizsardzībā nav absolūti nekāda sakara ar Latviju, paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis intervijā raidījumam "900 sekundes".
Tramps, kurš pēdējo divu dienu laikā piedalījies NATO samitā Briselē, kritizēja ES valstis par nevēlēšanos tērēt naudu aizsardzībai.
"Prezidenti daudzus gadus bez panākumiem centās piespiest Vāciju un citas bagātās NATO valstis maksāt vairāk par aizsardzību no Krievijas. Tās maksā tikai nelielu daļu vērtības. ASV maksā desmitiem miljardu par Eiropas atbalstu un gūst lielus zaudējumus tirdzniecībā!
Presidents have been trying unsuccessfully for years to get Germany and other rich NATO Nations to pay more toward their protection from Russia. They pay only a fraction of their cost. The U.S. pays tens of Billions of Dollars too much to subsidize Europe, and loses Big on Trade!
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) 12 июля 2018 г.
Un tagad Vācija sākusi maksāt Krievijai, no kuras vēlas pasargāties, miljardus dolāru par gāzi, kura nāks pa jauno gāzesvadu.
Nepieņemami! Visām NATO valstīm jāpilda savs solījums par 2% [aizsardzības izdevumiem no IKP] un tikt līdz 4%," — uzrakstīja Twitter vietnē Tramps.
….On top of it all, Germany just started paying Russia, the country they want protection from, Billions of Dollars for their Energy needs coming out of a new pipeline from Russia. Not acceptable! All NATO Nations must meet their 2% commitment, and that must ultimately go to 4%!
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) 12 июля 2018 г.
Kučinskis pret ASV prezidenta pārmetumiem izturējās mierīgi.
"Uz mums tie pārmetumi absolūti neattiecas. Mēs esam starp valstīm, kur [aizsardzībai atvēlēti] ir 2% no IKP," — norādīja premjers. Uz jautājumu, vai Latvija ir gatava piešķirt aizsardzībai Trampa pieprasītos 4% no IKP, Kučinskis atbildēja, ka "šobrīd mums tas nav aktuāli un mēs par to šobrīd īsti nedomājam".
Pēc premjera sacītā, ja aizsardzībai būs nepieciešami kaut kādi jauni ieguldījumi, tas tiks vērtēts individuāli, nevis tieksmē sasniegt kaut kādu procentu no IKP.
"Neredzu arī nekādu nepieciešamību domāt, ka būtu jātiecas pēc jauniem procentiem," — paziņoja Kučinskis.
Taču Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš atradies NATO samitā Briselē, ir pārliecināts, ka Latvijas aizsardzības budžets ir jāpalielina, tiesa, ne līdz 4%, ko prasa Tramps, bet līdz 2,5%.
"Vakardienas Ādažu bāzes apmeklējums un šīsdienas NATO samits manī stiprina pārliecību, ka Latvijai jāturpina palielināt ieguldījums aizsardzības spēju attīstībā ~2,5% no IKP, tas vispirms jau ir mūsu pašu drošības interesēs un būs labs signāls gan draugiem, gan naidniekiem," — uzrakstīja viņš savā Twitter mikroblogā.
Vakardienas Ādažu bāzes apmeklējums un šīsdienas NATO samits manī stiprina pārliecību, ka Latvijai jāturpina palielināt ieguldījums aizsardzības spēju attīstībā ~2,5% no IKP, tas vispirms jau ir mūsu pašu drošības interesēs un būs labs signāls gan draugiem, gan naidniekiem
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) 11 июля 2018 г.
No 29 alianses valstīm tikai astoņas, tostarp, Lielbritānija un ASV, tērē vairāk nekā 2% no to IKP aizsardzībai. NATO samitā 2014. gadā tika pieņemts lēmums par to, ka perspektīvā visi alianses locekļi novedīs savus aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP.
Tramps vairākkārt aicināja NATO partnerus pildīt šo vienošanos, pretējā gadījumā draudot samazināt ASV dalību kopējās NATO dalībvalstu drošības nodrošināšanas programmās.
