RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Latvijas Ministru kabinets apstiprinājis likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam", atbilstoši kuram Latvija palielina aizsardzības budžeta izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, informē Aizsardzības ministrijas Preses dienests.
2015. gadā aizsardzības izdevumi sasnieguši 1,02% no IKP, savukārt 2016. gadā — 1,4% no IKP, bet 2017. gadā — 1,7%. Aizsardzības budžeta palielināšana 2018. gadā līdz 2% IKP veicinās Latvijas aizsargspēju, uzsvērts paziņojumā. Kopējais aizsardzības sektora budžets, ieplānots 2018. gadam, sasniegs 576 miljonus eiro, kas ir par 126,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Turklāt, lai stiprinātu pašaizsardzības līdzekļus, 2018. gadā plānots veicināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujasspējas, kā arī īstenot jaunatnes civilo un patriotisko audzināšanu Jaunsardzē. Latvija turpinās attīstīt militārās bāzes ar atbilstošu infrastruktūru un iepirkt ieročus, tehniku un ekipējumu armijas vajadzībām. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs personāla apmācība, lai nodrošinātu NBS kaujas gatavību.
Tāpat Latvija sniegs vispusēju atbalstu tās teritorijā dislocētajiem sabiedroto spēkiem, piemēram, nodrošinās to izmitināšanu un mācības.
Kā tika ziņots iepriekš, 2016. gada beigās Baltijas valstu aizsardzības ministru darba tikšanos gaitā tika nolemts, ka 2017. gadā Latvija un Lietuva sakārtos savus aizsardzības budžetus atbilstoši NATO prasībām — 2% no IKP. Bet jau 2017. gada februārī ASV aizsardzības ministrs Džeimss Mettiss nostrostēja Eiropas valstis par nepietiekošo NATO finansējumu, uzsverot, ka amerikāņu nodokļu maksātāji vairs nevar uzņemties neproporcionālu Rietumu vērtību aizsardzības sloga daļu – ja eiropieši nevēlas novērot, kā Amerika ierobežo savas saistības aliansē, tiem jāpalielina savi izdevumi aizsardzībai. Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs to uztvēra nopietni, un jau aprīlī NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē paziņoja, ka 2018. gadā aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2% no IKP.
Līdz šim tikai četras valstis, izņemot ASV, ievēroja saistības tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzības alianses vajadzībām — Lielbritānija, Igaunija, Grieķija un Polija. Amerikas Savienotās Valstis tērē visvairāk — 3,61% no IKP. Vācija pērn iztērējusi 1,9% no IKP. Igaunija līdz šim bija vienīgā Baltijas valsts, kas ievēroja aizsardzības izdevumu saistības.
