06:05 26 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1777
  • RUB77.3603
Tuksnesis. Foto no arhīva

Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas

© Sputnik / Марк Редькин
Latvijā
Saņemt īso saiti
26

Atsevišķu lopkopju fermu saimnieki jau nokāvuši daļu lopu, lai iegādātos barību palikušajiem dzīvniekiem, paskaidroja Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Pēc zemkopības mistra Jāņa Dūklava sacītā, ilgstošā sausuma rezultātā cietušie zemnieki paši atrod savu problēmu risinājumus: daži jau nokāvuši daļu lopu, lai iegādātos barību pārējiem dzīvniekiem, vēsta lsm.lv.

Lauks
© Sputnik / Александр Кондратюк

Tāpat Dūklavs atzīmēja, ka ne visas fermeru un lopkopju saimniecības gūvušas lielus zaudējumus – reģionos situācija ir dažāda. Piemēram, visstiprāk cietusi Kurzeme, it īpaši dzīvnieku fermas un graudaugu saimniecības. Taču tiem, kas iesējis ziemas kultūras, raža ir laba, uzsvēra ministrs.

Arī viņš paziņoja, ka spriest par zaudējumiem varēs tikai rudenī, pēc ražas novākšanas. Taču tā kā sausums Latvijā jau ir atzīts par valsts mēroga dabas katastrofu, sankcijas sakarā saistību neizpildīšanu zemniekiem netiek piemērotas. Tai pat laikā Dūklavs atgādināja, ka Latvijā netika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar sausumu.

Tāpat ministrs pastāstīja, ka grasās apspriest situāciju Latvijas lauksaimniecībā ar citu Eiropas Savienības valstu ministriem.

Palīdzi sev pats

Iepriekš tika ziņots, ka valsts tomēr plāno daļēji atlīdzināt zemnieku zaudējumus, kā tas tiek darīts citās Eiropas valstīs, ja notiek liela mēroga dabas katastrofa. Kaut gan līdz šim Latvijas Krīzes vadības padome nolēma, ka nav nepieciešamības izsludināt ārkārtas stāvokli un veikt speciāla atbalsta pasākumus.

Sausums
© Sputnik / Андрей Архипов

Padomes locekļi izsludināja vispārēju dabas stihiju lauksaimniecībā, kam būtu jāļauj sniegt fermeriem palīdzību atbilstoši katrai konkrētai situācijai.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka dabas stihiju radīto zaudējumu segšana no valsts budžeta nav labākais naudas ieguldīšanas veids. Un uzsvēra, ka atbalsta fermeru apdrošināšanas ieviešanu, skaidrojot savu pozīciju ar to, ka katram fermerim ir atbildīgi jāizturas pret savu īpašumu, savukārt apdrošināšana arī ir atbildības izrādīšana.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis arī runāja par apdrošināšanas sistēmas ieviešanas nepieciešamību lauksaimniecībā. Tāpat viņš norādīja, ka jāsamodelē tāds atbalsta mehānisms, kurš veicinātu fermerus apdrošināt savus īpašumus dabas katastrofas gadījumiem.

Gan lauki, gan dārzi, gan dzīvnieki

Neskatoties uz to, šovasar sausums atnesis zaudējumus fermeriem visā Latvijā – cietuši gan graudaugu audzētāji, gan dārznieki, gan lopkopji. Iepriekš 25 pašvaldības nosūtīja Latvijas Zemkopības ministrijai iesniegumus ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā. Attiecīgas prasības tika saņemtas no Ventspils novada, Kuldīgas novada, Madonas novada, Cesvaines novada, Aknīstes novada, Kandavas novada, Ērgļu novada, Talsu novada, Varakļānu novada, Gulbenes novada, Pāvilostas novada, Neretas novada, Tukuma novada, Nīcas novada, Rēzeknes novada, Aizputes novada, Viesītes novada, Alsungas novada, Rundāles novada, Tērvetes novada, Balvu novada, Salas novada, Baltinavas novada, Engures novada un Jaunjelgavas novada pašvaldībām.

Klimatiskā nokrišņu norma Latvijai, pamatojoties uz vidējiem datiem par laika posmu no 1981. līdz 2010. gadam, sastāda 49 mm maijā un 74 mm jūnijā. Taču līdz šī gada jūnija vidum Pāvilostā un Ventspilī izkrituši vien 2 mm nokrišņu, jeb nepilni divi litri uz kvadrātmetru. Stendes meteoroloģijas novērojumu stacijā tobrīd tika reģistrēti 2,4 mm nokrišņu. Kuldīgā, Kolkā, Mērsragā, Saldū un Rucavā, kā arī dažviet valsts centrālajā daļā – Dobelē un Rīgā – izkrita mazāk nekā 10 mm nokrišņu. Visvairāk lietus lijis Vidzemē un Latgalē – no 30 līdz 63 mm nokrišņu.

Pēc temata

Kučinskis piedāvā fermeriem apdrošināt laukus no sausuma
Lazdiņš: no sausuma zaudējumus cieš visi zemnieki
Lietavas cīnīsies ar sausumu Latvijā

Galvenie temati