RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. Satversmes tiesas (ST) pārstāve Ketija Strazda pastāstīja, ka, pēc tiesas domām, Saeimas vēlēšanu likuma pants, kas liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās personām, kas bijušas padomju politisko organizāciju locekļi pēc 1991. gada 13. janvāra, atbilst Satversmei, vēsta Mixnews.lv.
Iepriekš Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, Komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada 13. janvāra lūdza ST pārbaudīt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta atbilstību Latvijas Satversmes 1., 9. un 91 pantam. Ždanoka lūdza izvērtēt Satversmes daļu, kurā teikts: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Saeimā iespējams ievēlēt jebkuru pilntiesīgu pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā sasniedzis 21 gada vecumu, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un cilvēktiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas.
Taču Satversmes tiesa nolēma, ka likuma pants, kas neļauj Ždanokai balotēties vēlēšanām, atbilst Satversmei. LKS līdere paziņoja savā lapā Facebook, ka šāds ST lēmums viņu nepārsteidz un viņa to uzskata par nepieciešamu posmu ceļā uz Eiropas cilvēktiesību tiesu Strasbūrā.
"Esmu pārliecināta, ka lietā tiks gūta uzvara, un Eiropas tiesa liks Latvijai atcelt politiskos ierobežojumus, kuru pamatā ir gandrīz trīsdesmit gadus seni notikumi. Tādējādi tiks atcelts Latvijas Satversmes tiesas pašreizējais lēmums, ar kuru mūsu konstitucionālie juristi sevi apkaunojuši uz mūžīgiem laikiem," — paziņoja Ždanoka.
Publikācijā LKS vietnē Ždanoka atzīmēja, ka Latvijā bijušie komunisti sadalīti divās šķirās — tie, kuri aizbēga no partijas pirms 1991. gada 13. janvāra, kad vairs nebija izdevīgi būt partijas biedram, un tie, kuri saglabāja uzticību idejai.
"Pirmie, uzvēluši otrajiem visu atbildību par "komunisma noziegumiem", mierīgi grozās mūsdienu Latvijas politikā: viņi strādā visās sešās pašreizējās Saeimas frakcijās, turklāt vislielākais skaits sastopams zaļo un zemnieku — premjerministra — partijā," — teikts rakstā.
"Drošības policija apgalvo, ka es rīkojos pretēji Latvijas interesēm, lai arī Eiropas tiesas lēmumā nepārprotami teikts, ka parlamenta deputātu lojalitātes prasību ierobežo prasība rīkoties likuma ietvaros. Jansona kungs, valsts iedzīvotāju tiesību galvenais aizstāvis, ko šajā postenī izvirzījusi partija "Saskaņa" spriež, ka es esot zaudējusi vēlētāju "politisko uzticību", taču ignorē faktu, ka iedzīvotāji mani trīs reizes ievēlējuši Eiropas Parlamentā. Taču visdīvainākā ir Saeimas priekšsēdētāja atsauksme, kurā nosodīta Komunistiskās partijas darbība par ilgu laika periodu līdz 1991. gadam, nevis pēc tam. Ko tad tādā gadījumā Saeimā dara divdesmit bijušie komunisti, kuru vidū trīspadsmit ir valdošās koalīcijas locekļi?" — vaicāja Ždanoka.
Iepriekš vēstīts, ka vismaz piektā daļa Saeimas deputātu ir agrākie PSRS Komunistiskās partijas biedri, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz telekanāla TV3 sniegto informāciju.
Latvijas Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri padomju laikā bija Komunistiskās partijas biedri. Atgādināsim, ka Latvijas Saeimā kopumā strādā 100 deputāti.
Telekanāls TV3 informēja, ka 5 deputāti, agrākie PSKP biedri, pārstāv opozīciju — "Saskaņas" frakciju, pa vienam — opozīcijā esošo Reģionu apvienību un partiju "No sirds Latvijai".
Arī valdošo partiju sastāvā ir bijušie komunistiskās parijas biedri: viens — partijā "Vienotība", divi — Nacionālajā apvienībā "Visu Latvijai" un deviņi cilvēki — premjerministra partijā "Zaļo un zemnieku savienība".
