RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Latvijas Saeimas vēlēšanu norma, kas aizliedz padomju Komunistiskās partijas aktīvistiem balotēties Saeimā, apstrīdēta Satversmes tiesā. Atbilstošo pieteikumu iesniegusi Latvijas Krievu savienības vadītāja, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, vēsta Baltnews.lv.
Tiesnešiem nāksies izskatīt Saeimas vēlēšanu 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Satversmes 1., 9. un 91. pantam.
Apstrīdētā likuma norma nosaka, ka Saeimas vēlēšanās kandidatūras nevar pieteikt un tikt ievēlētas parlamentā personas, kas pēc 1991. gada 13. janvāra bijušas PSRS Komunistiskās partijas biedri, bijušas Latvijas PSR Interfrontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā un tās reģionālajās komitejās.
Savukārt Latvijas Satversme paredz, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un Saeimā var balotēties jebkurš pilntiesīgs Latvijas pilsonis, kurš pirmajā vēlēšanu dienā sasniedzis 21 gada vecumu, visi cilvēki Latvijā ir līdztiesīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Saeimai līdz 2017. gada 18. decembrim jāiesniedz Satversmes tiesā rakstiska atbilde, izklāstot lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatu.
Tā kā Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra bija Komunistiskās partijas biedre, vēlēšanu likums neļauj viņai balotēties Saeimas vēlēšanās. Kārtējās Saeimas vēlēšanas notiks Latvijā 2018. gada rudenī.
Tatjana Ždanoka līdz ar citiem kolēģiem no Eiropas Parlamenta – deputātu no Latvijas Andreju Mamikinu un deputāti no Igaunijas Janu Tomu – piesaista uzmanību arī citiem ierobežojumiem vēlēšanās, kas skar nepilsoņu tiesības. Nepilsoņiem Latvijā nav balsstiesību pašvaldību vēlēšanās, viņi nevar balsot vai izvirzīt kandidatūras Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču var iestāties politiskajās partijās. Igaunijā nepilsoņi var balsot vietējās vēlēšanās, taču nevar balotēties.
