RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nepiefiksēja Krievijas JMF raķešu izmēģinājumus valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka nav zināms tieši, kādēļ šaušana nenotika, taču pieļauj, ka mācības "bija daļa no komunikācijas stratēģijas", un tagad Maskava vērtē Latvijas reakciju, vēsta LTV.
Krievijas Vienotās gaisa satiksmes organizēšanas sistēmas galvenais centrs 30. martā informēja Latviju par gaidāmajiem raķešu palaišanas treniņiem virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā laika posmā no 4. līdz 6. aprīlim. Krievija palūdza Latviju šajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu palaišanas zonā apmēram 40 kilometru attālumā no Latvijas piekrastes līnijas. Latvijas Civilās aviācijas aģentūra (CAA) piekrita pamierināt Krievijas lūgumu.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons paziņoja, ka Latvija uzmanīgi sekos līdzi Krievijas mācībām. Taču Krievijas raķetes Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā netika fiksētas.
Krievijas izsludinātās, taču tā arī neīstenotās raķešu palaišanas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā ir daļa no stratēģiskās komunikācijas — Krievija vēroja, kāda būs Latvijas reakcija, apziņoja pēc tam aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
Pēc viņa sacītā, iespējams, vairāk uzmanības bija jāpievērš arī šī jautājuma ekonomiskajai pusei — kādu ietekmi gaisa telpas slēgšana radītu aviokompānijām un jūras kuģniecībai. Taču Aizsardzības ministrija šo informāciju no uzņēmumiem nepieprasīs, jo lielas nepieciešamības tajā nav, paziņoja Bergmanis.
Pēc aizsardzības ministra sacītā, tieši nav zināms, kādēļ šaušana nenotika, taču viņš pieļauj, ka Krievija, iespējams, "veica jauno sistēmu izmēģinājumus, un tās nenostrādāja kā vajag".
Tāpat aizsardzības ministrs paziņoja, ka Latvija tā arī nesaņēma visu pieprasīto informāciju par šaušanām, tostarp, par to, kādu raķešu palaišana tika plānota.
Saskaņā ar Baltijas flotes preses dienesta ziņojumiem, Krievijas kuģi Baltijas jūras akvatorijā izvietotajos poligonos no 4. līdz 6. aprīlim veica taktiskās mācības ar kaujas šaušanu.
Kuģu triecienu grupa "Stereguščij", "Stojkij", "Soobraziteļnij" korvešu un aizsardzībaskuģa "Jaroslav Mudrij" sastāvā 4. aprīlī veica artilērijas šaušanu pa gaisa un jūras mērķiem.
Piektajā aprīlī tā pati Baltijas flotes kuģu grupa atspēkoja nosacītā pretinieka gaisa uzbrukuma līdzekļu uzlidojumus ar zenītraķešu kompleksu "Kinžal", "Kortik", kā arī ar kuģu artilērijas iekārtām AK-630 palīdzību Kaļiņingradas apgabala piekrastes tuvumā.
Tajā pašā dienā kuģu trieciengrupas mazo raķešu kuģu "Serpuhov", "Zeļonij Dol", "Liveņ" un "Passat" sastāvā izpildīja elektroniskās raķešu palaišanas pret nosacītā pretinieka kaujas kuģu vienību. Tāpat kuģi izpildīja kopīgu artilērijas gaisa un jūras mērķu apšaudi.
Sestajā aprīlī Baltijas flotes aprēķini mācībās apguva triecienus pa nosacīto pretinieku no palaišanas iekārtām "Bastion". Mērķa lomā uzstājās jūras kuģi, kuri apguva uzdevumus jūras poligonos Baltijas jūras akvatorijā.
Tāpat mācību laikā "Soobraziteļnij" korvetes ekipāža atspēkoja nosacītā pretinieka raķešu triecienu ar kaujas palaišanām no zenītraķešu kompleksa "Redut". Gaisa mērķis tika palaists no pozīcijas Tarana raga rajonā, Kaļiņingradas apgabalā. Baltijas flotes jūras poligons, kur notika mācības, tika pasludināts īslaicīgi par bīstamu civilajai kuģniecībai un aviācijas lidojumiem.
To, vai šaušana un raķešu palaišana notika Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas flotē neprecizēja.
