11:02 23 Jūnijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1648
  • RUB73.5314
Akcija krievu skolu aizsardzība Rīgā

Krievi Latvijā nevēlas būt mēmi

Latvijā
Saņemt īso saiti
34

Varasvīri soli pēc soļa iznīcina Latvijā dzīvojošo krievu jaunās paaudzes nacionālo identitāti, uzskata Viktors Guščins.

RĪGA, 13. janvāris — Sputnik. Krievvalodīgās mazākumtautības tiesību aizsardzību Latvijas valdība uzskata par darbību Krievijas labā, intervijā "Rossijlskaja gazeta" paziņoja Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centra direktors un Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinators Viktors Guščins.

Viņš atgādināja, ka kopš 2012. gada valstī rit secīgs un nežēlīgs labēji radikālās valdošās koalīcijas uzbrukums mazākumtautību tiesībām Latvijā.

"Tas skāris absolūti visas krievu kopienas un mazākumtautību skolu darbības jomas. Bija pieņemts tā saucamais likums par skolotāju lojalitāti, saskaņā ar kuru pedagogiem nācās parakstīt dokumentu, kas uzlika viņiem saistības neizteikties pret Latvijas valsts politiku. Viņiem tika aizliegts izvest bērnus jebkādos pasākumos, kas saistīti ar 9. Maija svētkiem vai pilsētu atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem okupantiem. Tas ir, skolas tika slēgtas krievu sabiedriskajiem darbiniekiem," — uzsvēra Guščins. Viņš atgādināja, ka kopš šī gada jūnija sabiedriskajām organizācijām tiks izvirzītas stingras valsts valodas zināšanu prasības.

"Lai arī mēs esam nacionāla kultūras biedrība, visās sapulcēs esam spiesti sarunāties valsts valodā," — paskaidroja Guščins.

Smagu triecienu Latvijas krievu kopienai deva iniciatīva pārvest skolu izglītību latviešu valodā, uzsvēra sabiedriskais darbinieks.

"Galu galā mēs ieraudzīsim slikti izglītotu krievu cilvēku paaudzi, kuri turklāt slavinās nacistiskos kolaboracionistus. Un kāpēc gan ne? Ja jau valsts ir šīs ideoloģijas pusē, tad arī skola to atbalsta. Domāju, liela daļa krievvalodīgo vecāku izlems pamest Latviju uz visiem laikiem," — teica Guščins.

Pēc viņa datiem, 1998. gadā valstī bija 214 skolas ar krievu mācību valodu, apmēram 124 tūkstoši skolēnu. Šodien palikušas 89 skolas un 56 tūkstoši skolēnu. Nepilnu 20 gadu laikā gan skolu, gan skolēnu skaits ir sarucis vairāk nekā divkārt. Augstskolas negatavo pedagogus mazākumtautīvu skolām. Patlaban minoritāšu (ukraiņu, baltkrievu, poļu un ebreju) skolās mācās 0,4% no visu Latvijā dzīvojošo tautību pārstāvju skolēnu kopskaita.

Sākumskola
© Sputnik / Константин Чалабов

Guščins ir pārliecināts: krievu skolu likvidācija novedīs pie tā, ka lielākā daļa mazākumtautību nesaņems izglītību dzimtajā valodā, lai arī savulaik Latvija ratificēja Eiropas Padomes konvenciju par mazākumtautību aizsardzību.

Sabiedriskais darbinieks atgādināja, ka ES ieteikusi valstij piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu, jo tā ir dzimtā 40% Latvijas iedzīvotāju.

"Taču varasiestādes vienmēr ir skaidrojušas, ka tie esot tikai ieteikumi un to ievērošana neesot obligāta. Šis viedoklis saglabājas vēl joprojām. Savukārt pēdējā laikā viss, kas saistīts ar mazākumtautību tiesību aizsardzību, tiek uzskatīts par darbību Krievijas labā, un, paši noprotat, mums patlaban klājas bēdīgi. Taču mēs nevēlamies kļūt mēmi," — paziņoja Guščins.

Decembrī Ministru kabinets apstiprināja plānu skolu pārejai pie mācībām latviešu valodā. Reformu plānots īstenot mazākumtautību mācību iestādēs līdz 2021./22. mācību gadam. Valdības lēmums radījis plašu sašutumu krievvalodīgo vidū, valstī notikuši mītiņi un protesta akcijas

Pēc temata

Krievu skolas gals. Kas saņems triecienu nākamais?
Izglītības reforma bez pedagogiem un metodikas
Dāvana zem eglītes: skolotāju lojalitātei izvirzītās prasības atzītas par likumīgām

Galvenie temati