10:45 17 Janvāris 2018
Tiešraide
Nodokļu aprēķināšana

Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus

© Flickr/ AgriLife Today
Latvijā
Saņemt īso saiti
58

Kā tikt skaidrībā jaunieviesumos, kurus atnesusi nodokļu reforma, kādus bonusus latvieši varēs saņemt pateicoties jaunajiem likumiem, un ko no tā iegūs valsts.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik, Andrejs Solopenko. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā spēkā stājusies jauna nodokļu likumdošana, kurai, pēc valdības apgalvojumiem, ir jānoved pie vairākuma strādājošo iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un jāpaaugstina parasto latviešu dzīves līmeni.

Piemēram, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tieši paziņoja, ka uzskata nodokļu reformu par vienu no labākajām un visvērienīgākajām dāvanām valsts simtgadē, un neapmulstot nosauca nodokļu jaunieviesumus par "vēsturisku soli pretī stiprākai un konkurētspējīgākai Latvijas valstij".

Taču pastāv viedoklis, ka, neskatoties uz galveno paziņoto reformas mērķi — sociālās nevienlīdzības mazināšana, nekāds vēsturisks solis netiks sperts un plaisa starp bagātiem un trūcīgiem latviešiem nesamazināsies, tādēļ jautājums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotāju vairākuma dzīvi turpina palikt aktuāls.

Kas ir neapliekamais minimums?

Viens no jaunieviesumiem ir ar nodokli neapliekamā diferencētā ienākumu minimuma palielināšana. Tātad, ja pērnajā gadā tas sastādīja no 60 līdz 115 eiro mēnesī, tad sākot ar šo gadu tas tiks paaugstināts līdz 200 eiro, taču ne visiem, kādam tas var būt mazāks, vai arī tā nebūs vispār.

"Neapliekamais minimums 200 eiro tiks piemērots tām personām, kuru vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas nepārsniegs 440 eiro. Ja šie ienākumi ir augstāki, tad neapliekamais minimums sāks samazināties, un kad ienākumi sasniegs 1000 eiro, tad diferencētais minimums būs vienāds ar nulli," pastāstīja ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.

Tāpat eksperte atzīmēja, ka jēdziens "ienākumi" ietver sevī ne vien algu, bet arī valsts vai pašvaldības pabalstus, kā arī slimības lapas un visus ienākumus no nekustamā īpašuma, piemēram, dzīvokļa vai mašīnas pārdošanas.

"Piemēram, cilvēks saņem minimālo algu 430 eiro apmērā un bērna pabalstu — 11,65, kas summā sanāk nedaudz vairāk par 440 eiro, attiecīgi neapliekamā minimuma 200 eiro apmērā vairs nebūs. Cits gadījums: cilvēkam 2017. gadā minimālā alga bija 380 eiro, un viņš pārdeva dzīvokli par 10 tūkstošiem eiro. Ienākumi, kuri saņemti no dzīvokļa pārdošanas, un šī pilsoņa gada ienākumi summējas, un pēc tam iegūtā summa dalās ar 12 mēnešiem — vidējie mēneša ienākumi būs lielāki par 440 eiro, kas atkal ietekmēs neapliekamo minimumu," paskaidroja Zaiceva.

Kurš kuram ir parādā

Pēc ekonomista domām, termina "minimālais mēneša neapliekamais minimums" izsvītrošana no likuma par iedzīvotāju ienākumu nodokli un diferencētā prognozētā nepaliekamā minimuma ieviešana nopietni ietekmējusi grāmatvežu darbu, kuri šobrīd ir spiesti mainīt programmas, kuras aprēķina algas, vai arī algas nākas skaitīt pašiem.

Zaiceva pastāstīja, ka diferencētā neapliekamā minimuma problēma ir arī tāda, ka tas tiek aprēķināts no cilvēka ienākumiem, kurus viņš saņēmis iepriekšējā gadā, kas var novest gan pie nodokļu pārmaksas, kurus Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) būs jāatgriež, tā arī pie atgriezeniskas situācijas, kad cilvēks pats izrādīsies parādnieka lomā.

"Ja darbiniekam līdz pērnā gada septembrim alga bija attiecīgi maza, tad viņam būs pietiekami liels neapliekamais minimums. Taču, ja esošajā gadā algu pacels, vai cilvēkam parādīsies papildus ienākumu avots, tad varētu rasties nodokļu parāds, un valsts obligāti palūgs atlīdzināt šo naudu," rezumēja eksperte.

Nedrīkst aizmirst par nodokļu grāmatiņu

Tāpat nodokļu reforma iekļauj sevī dažādu iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes: agrāk visi strādājošie latvieši maksāja 23%, savukārt no 2018. gada ienākumu nodokļa apmērs būs atkarīgs no algas apmēra.

Ar algu līdz 1 667 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas ienākumu nodokļa likme sastādīs 20%, no 1 667 eiro līdz 4 583 eiro — 25%, personām, kuru alga pārsniedz 4 583 eiro mēnesī, likme būs 31,4%.

Zaiceva atzīmē, ka lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai ienākumu nodoklis sastādīs 20%, jo, saskaņā ar statistiku, gandrīz 90% cilvēku valstī saņem algu līdz 1 500 eiro. Varētu likties, ka no nodokļu likmes samazināšanas latviešu vairākuma ienākumiem vajadzētu palielināties, taču eksperte paziņoja, ka pazemināta ienākumu nodokļa likme ne vienmēr tiek piemērota algām, kas zemākas par 1 667 eiro.

"Ja cilvēks strādā bez nodokļu grāmatiņas, tad neatkarīgi no viņa algas viņa ienākumi tiks aplikti ar 23% nodokļu likmi, turklāt, viņam vispār nebūs neapliekamā minimuma. Tādēļ obligāti jākontrolē, kur atrodas jūsu nodokļu grāmatiņa, un, nomainot darba vietu, neaizmirst ieiet Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atvērt savu profilu un iesniegt savas nodokļu grāmatiņas datus. Neviens to nedarīs jūsu vietā," uzsvēra Zaiceva.

Kas izrādīsies ieguvējs

Ekonomiste pastāstīja, ka pirms nodokļu reformas nodokļu grāmatiņas trūkums arī ietekmēja ienākumu apjomu, taču, ja 2017. gadā minimālais neapliekamais minimums sastādīja 60 eiro, un pārmaksātais nodoklis no šīs summas bija vien 13,80 eiro, tad tagad nodokļa likme palielinājusies no 20% uz 23%, savukārt neapliekamais minimums var būt gan 100, gan 200 eiro, kas noteikti ietekmēs nodokļa summu.

Pēc Zaicevas domām, dēļ šīm niansēm gala rezultāts no nodokļu reformas Latvijas iedzīvotāju vairākumam varētu būt nekāds.

"Es domāju, ka kopumā iedzīvotāju ienākumos nekas īpaši nemainīsies. Daudzi iedzīvotāji nepamanīs krasu savu ienākumu palielināšanos. Pēc maniem aprēķiniem, ja ņem bruto algu 1000 eiro, tad pēc nodokļu nomaksas cilvēks saņems vien kaut kur par 5-7 eiro vairāk. Jā, protams, plus ir, un tas ir labāk, nekā nekas, taču kopumā ievērojamu  ieguvumu latvieši neizjutīs," atzīmēja eksperte.

Toties valsts, pēc eksperta domām, tieši otrādi, var izrādīties ieguvēja no nodokļu sistēmas reformas, jo, spriežot pēc visa, visā valstī kopumā iedzīvotāju ienākumu nodoklis būs augstāks.

Rezumējot, izskatās, ka varas iestādes uzstādījušas mērķi kārtējo reizi ielīst latviešu kabatās un izkratīt no tām visu iespējamo, kas sarunu kontekstā par gaidāmo Eiropas Savienības dotāciju samazināšanu izskatās pietiekami loģiski.    

Pēc temata

Vilks: gaidāmās nodokļu izmaiņas nevajadzētu saukt par reformām
Uldis Rutkaste: esam zaudējuši nodokļu reformas mērķi
Viļums par nodokļu reformu: putra jau ir piedegusi
Latvieši uzskata, ka varas iestādes nepareizi tērē nodokļu līdzekļus

Galvenie temati