RĪGA, 29. oktobris – Sputnik, Jūlija Granta. Skolēnu matemātikas zināšanas pasliktinās, latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču nākamajā reformas posmā Izglītības ministrija plāno ieviest padziļinātu priekšmetu pasniegšanu vidusskolā tikai un vienīgi latviešu valodā un nebaidās, ka apvienotajās skolās latviešu bērni sāks runāt krieviski, paziņoja ministrs Kārlis Šadurskis.
"Sākumā būs grūti, pēc tam viegli. Pēc saviem studentiem redzu, ka viņi perfekti runā latviski, un es pat nevaru saprast, kāda ir viņu tautība. Taču tā ir progresīvā jaunatne, augstskolu jaunatne. Ir vēl vidusskolu, pamatskolu absolventi, un mums ir nepieciešams, lai latviešu valoda būtu integrācijas pamats visā valstī, nevis tikai tās augstākajos slāņos," — apgalvo ministrs, vienlaikus RTU matemātikas profesors.
Centralizēto eksāmenu dati pēdējo trīs gadu laikā liecina par katastrofisku matemātikas zināšanu krišanos: vidējais šī obligātā valsts eksāmena rezultāts 12. klases skolēniem visā valstī samazinājies no 43,6% 2015. gadā līdz 34,9% 2017. gadā, kamēr latviešu un angļu valodas eksāmenu rezultāti paaugstinājušies attiecīgi no 48,7% līdz 50,9% un no 54,1% līdz 59,7%. Detalizētāka eksāmenu rezultātu analīze rāda vēl nomācošāku ainu: 3132 cilvēki no 13 335 eksāmenu kārtotājiem izpildīja uzdevumus līdz 20%, proti katrs ceturtais 12. klases skolnieks. Slikti rezultāti ir 70 valsts skolās, no tām 44 ir lauku skolas ar pasniegšanu latviešu valodā. Tikai 7% Latvijas skolu absolventu matemātikas eksāmenā izpilda 60 un vairāk procentu uzdevumu, ar šādu rezultātu var palielīties 24 skolas no 419. Astoņas no desmit labākajām ir mazākumtautību skolas.
Savukārt ar latviešu valodu klājas daudz labāk: mazāk par 20% uzdevumu 2017. gada centralizētajā eksāmenā izpildīja 2 (divi) skolēni, toties trešdaļa teicami tika galā ar uzdevumiem: 4097 bērni no 13 313 eksāmenu kārtojušo skolēnu. Katra trešā skola Latvijā var palielīties ar augstu reitingu latviešu valodā.
Neskatoties uz to, vidusskolas stiprināšanu ministrija plāno uzsākt nevis ar matemātiku, bet gan ar latviešu valodu, uz ko saskaņā ar Šadurska plānu pilnībā jāpāriet, sākot ar 2020. gada 1. septembri.
Padziļināti un tikai latviski
Pāreju uz vidusskolas vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanu ministrs saista ar izglītības jauna satura ieviešanu: 10. klasē vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti sākotnējā līmenī, savukārt 11. un 12. klasē 5 priekšmeti tiks pasniegti padziļināti un 3 augstākajā līmenī, un tādā veidā tie tiks pasniegti tikai latviešu valodā.
Šadurska spriedumi par vidējās izglītības unifikāciju ir pretrunīgi. Vienas radiotranslācijas laikā viņš no sākuma pateica, ka eksāmens latviešu valodā kopumā nokārtots neslikti, taču, ir tādas skolas, kur rezultāti ir ļoti vāji. Un pēc tam paziņoja, ka "pāriet uz latviešu valodu vidusskolās – nav problēma, ņemot vērā mūsu skolēnu zināšanu līmeni".
"Mums ir vajadzīgs, lai bērni mācītos kopā,lai mums nebūtu dalīta izglītības sistēma, ļoti naivi ir iedomāties, ka ja latvieši un krievi mācīsies atsevišķi, un pēc tam kad pieauguši sabiedrībā viņi dzīvos kopā brīnišķīgā vienotībā un saskaņā." Uz jautājumu, vai ministrs nebaidās, ka apvienotajās skolās latviešu bērni sāks runāt krieviski, viņš atbildēja: "Bet tas ir labi, lai runā!"
Skolu skaita samazināšana un 1500 eiro alga
Vēl viena ministrijas prioritāte ir skolu tīkla optimizēšana. Šadurskis paziņoja, ka bērnu skaits Latvijā šobrīd ir pietiekams vien 130 vidusskolām, taču valstī pašlaik skolu ir vairāk nekā 300. Liekās skolas ir jāpārveido par pamatskolām vai arī jāslēdz ciet.
Pēc ministra teiktā, mazo skolu lielā problēma ir naudas trūkums, grūtības ar skolotāju atrašanu. Tādēļ bērni pabeidz šādas skolas bez zināšanām. No tā iegūs skolotāji, kuri varēs nopelnīt nevis 700 eiro, kā tas ir šobrīd, bet līdz 1500 eiro bruto. Skolu tīkls tiks optimizēts 6 gadu laikā.
Optimizācijā ministrs saskata arī priekšmetu skolotāju trūkuma problēmas risinājumu: pat Rīgā vidējā slodze uz likmi sastāda 0,8%. Ministrs apgalvo, ka, ja palielināt slodzi līdz vieniniekam, skolotāju trūkuma nebūs. Tas ir mākslīgs deficīts lielā mazo vidusskolu skaita dēļ, kuras ir neefektīvas.
Tāpat viņš ir pārliecināts, ka trīs gadi līdz 2020. gada 1. septembrim būs pietiekami skolotājiem, kuru latviešu valodas zināšanas tika novērtētas atbilstoši C1 kategorijai, "taču patiesībā tā nav C1", lai papildinātu savas zināšanas, tam labad ministrija piedāvās iziet kursus. Bija arī teikts par metodisko palīdzību, kura līdz šim bijusi ļoti vāja – to pierāda ne vien skolotāju subjektīvie viedokļi, bet arī eksāmenu rezultāti lauku skolās, kas lielākoties ir latviešu skolas, taču vidēji atpaliek visos vērtējumos no mazākumtautību skolām. Pēc neefektīvo skolu skaita samazināšanas maksimālajam laikam ceļā uz skolu nedrīkst aizņemt vairāk par vienu stundu vienā virzienā, teica ministrs.
90% skolēnu patērēs ceļam 15-20 minūtes. Šodien tendence ir acīmredzama: izšķirošais arguments, izvēloties skolu, ir izglītības kvalitāte, nevis attālums. Un šī mācību gada sākumā tika atzīmēts, ka lauku skolās ar labu reputāciju skolēnu skaits ir stabils, pat ja iedzīvotāju skaits novadā samazinās.
Eirofondi aizkavējušies, Papule pati ir vainīga
Komentējot neapmierinošos rezultātus Eiropas līdzekļu apgūšanā viņam uzticētajā ministrijā, uz ko oktobra sākumā norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Šadurskis atsaucās uz "vilcināšanos uz starta", kura radās pirms viņa atnākšanas iestādē.
"Šobrīd strādājam labi, taču radās vēl viena problēma: cenas aug, un mēs nespējam atrast izpildītājus pēc projektos ierakstītās cenas," — pasūdzējās ministrs.
Savukārt bijušās departamenta vadītājas Evijas Papules, kura paziņoja par sliktu vadības darbu un projektu "sabotāžu", skaļo aiziešanu no ministrijas, Kārlis Šadurskis paskaidroja ar to, ka Papules kundze pati vainīga pie tā, ka daži projekti aizkavējās.
Oktobra sākumā atpalikšana eirofondu apgūšanas grafikā Izglītības ministrijā sastādīja 52%, kas sastāda summu, kura ir lielāka par 40 miljoniem eiro. Papildu finansējums, kurš piešķirts ministrijai no 2018. gada valsts budžeta, sastāda 15 miljonus, ar ko ministrs "ir ļoti apmierināts".
