02:59 22 Oktobris 2018
Tiešraide
  • USD1.1470
  • RUB75.2418
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto no arhīva

Latvija sola tērēt aizsardzībai 2% IKP pēc ASV ultimāta

© CC BY-NC-ND 2.0 / flickr / Нормунд Межиньш JIC
Latvijā
Saņemt īso saiti
64

ASV jaunais aizsardzības ministrs Džeimss Matiss norājis Eiropas valstis par nepietiekami NATO finansējumu un piedraudējis "ierobežot amerikāņu saistības" alianses priekšā.

RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Latvija, Lietuva un Rumānija solījušas palielināt aizsardzībai veltītos līdzekļus līdz 2% iekšzemes kopprodukta pēc ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa stingrajiem vārdiem, informēja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, apkopojot alianses aizsardzības ministru apspriedes pirmās dienas rezultātus. 

Matisa ultimāts

ASV jaunais aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, uzstājoties aizsardzības ministru apspriedē Briselē, brīdinājis, ka Vašingtona ir gatava "ierobežot savas saistības" aliansē, ja NATO dalībvalstis nepalielinās izdevumus aizsardzībai.

Patlaban Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm jāvelta aizsardzībai vismaz 2% iekšzemes kopprodukta, ņemot vērā neoficiālo nostādni. Atklātie informācijas avoti liecina, ka no 25 Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO, tikai četras – Lielbritānija, Igaunija, Polija un Grieķija – nodrošina alianses atbalstu pietiekamā līmenī.

"Amerikāņu nodokļu maksātāji vairs nevar nest neproporcionālu slogu rietumu vērtību aizsardzībā.Ja jūsu valstis nevēlas pieredzēt, ka Amerika ierobežo savas saistības aliansē, jūsu valstīm jāizrāda atbalsts kopējai aizsardzībai," – norādījis Matiss.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, tāpat kā bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija, sagaida no sabiedrotajiem aizsardzības izdevumu palielināšanu, uzsvēra Matiss un atzīmēja, ka ASV un visas transatlantiskās sabiedrības acīs NATO joprojām ir fundamentāla nozīme.

Drošība nav lēta

Pēc ministru sēdes otrās sesijas NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja žurnālistiem, ka atsevišķas valstis ņēmušas vērā Matisa "stingros" vārdus un solījušas palielināt tēriņus aizsardzībai.

"Daži sabiedrotie debatēs pēc Metisa stingrās uzrunas paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks sasniegti 2% IKP. Igaunija jau ir sasniegusi 2%, bet Latvija un Lietuva nepārprotami paziņoja, ka ļoti drīz sasniegs 2% līmeni. Arī Rumānija pavēstīja, ka ļoti drīz sasniegs 2%," – klāstīja Stoltenbergs žurnālistiem.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka ir apņēmies nodrošināt minēto rādītāju.

"Drošība nekad nav lēta. Pretējā gadījuma tā var būt valsts cena," uzsvēra R.Bergmanis. "Latvijas valdība ir apņēmusies jau nākošajā gadā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, un es kā aizsardzības ministrs cīnīšos, lai šis lēmums un solis netiktu mainīts," – paziņoja Bergmanis.

Latvijas aizsardzības budžets ir viens no ātrāk augošajiem pasaulē. 2016. gadā aizsardzībai atvēlētie izdevumi pieauga par 40% salīdzinājumā ar 2015. gadu, bet 2017. gadā tie pieaugs vēl par 22%.

Šogad aizsardzības budžetā paredzēti 449,57 miljoni eiro – 1,7% IKP. Nākamgad valdība atvēlēs aizsardzībai 4,9 centus no katra nodokļos samaksātā eiro. Līdz 2% IKP, ko pieprasa NATO, aizsardzības budžets tiks palielināts 2018. gadā.

Zaļā gaisma NATO karaspēkam

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri – Marguss Cahna, Raimonds Bergmanis un Raimunds Karoblis Briselē parakstīja kopīgu līgumu par NATO karaspēku pārvietošanās atvieglošanu Baltijas valstīs.

"Kopīgā dokumenta mērķis – līdz jūnijam panākt juridiskas iespējas 24 stundu laikā uzņemt NATO ātrās reaģēšanas vienību (VJTF), un 48 stundu laikā uzņemt iepriekš dislocējamās vienības. Alianses valstu birokrātija un robežas nedrīkst kavēt NATO sabiedroto karaspēku gatavību un ātru dislokāciju," – paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Marguss Cahna.

Pagājušajā gadā samitā Varšavā alianse nolēma pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma izvietot šajās valstīs daudznacionālos bataljonus atbilstoši rotācijas principam. Katrā bataljonā būs aptuveni tūkstoš cilvēki. Latvijā karavīru kontingenta lielāko daļu veidos kanādieši, Lietuvā – karavīri no Vacijas, Igaunijā – Lielbritānijas spēki, bet Polijā – ASV armijas karavīri un virsnieki.

Генеральный секретарь НАТО Йенс Столтенберг на встрече министров обороны стран НАТО в Брюсселе
© REUTERS / Francois Lenoir
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs

Pēc temata

Akceptēts Latvijas un ASV savstarpējs līgums par iepirkumiem aizsardzības vajadzībām
Nauda, kārtis un krāpnieki. Rietumu politiķi ir pārāk aizrāvušies ar "Baltijas aizsardzību"
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka NATO un ASV aizsardzība ir nepieciešama
Latvija un Francija parakstīja vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā

Galvenie temati