RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Latvijas valdība atbalstījusi aizliegumu kārtot eksāmenus mazākumtautību skolās jebkurā valodā. Šo ierosinājumu iepriekš izteica Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, vēsta Sputnik Igaunija.
Patlaban skolēni, kuri iegūst izglītību atbilstoši mazākumtautību programmai, tas ir, krievu valodā, var izvēlēties centralizētā eksāmena valodu. Pie tam eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, taču skolēns izvēlas valodu, kādā rakstīs darbu.
IZM grozījumi paredz, ka no 2017./18. mācību gada vienīgā centralizēto eksāmenu valoda mazākumtautību skolās Latvijā būs valsts valoda. Izņēmums tiek pieļauts tikai 9. klases skolēniem — viņiem tiks organizēts divu gadu pārejas periods.
Arī eksāmena vadītāja pienākums būs organizēt procesu tikai valsts valodās. izņēmumu abos gadījumos veidos tikai valodu eksāmeni.
Pāreju pie eksāmenu kārtošanas latviešu valodā ierēdņi skaidro ar neliekuļotām pūlēm par absolventu nakotni.
"Gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem tas nodrošinās vienādas iespējas darba un izglītības tirgū, kā arī ļaus veiksmīgāk iekļauties profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek īstenota valsts valodā," — teikts IZM vietnē.
IZM atzīmē, ka iniciatīva seko jau saskatītajai tendencei kārtot eksāmenus latviešu valodā: "Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka pēdējo gadu laikā aizvien vairāk mazākumtautību izglītības programmu absolventi izvēlas kārtot eksāmenus latviešu valodā — tā, 2008./2009. mācību gadā eksāmenus latviešu valodā kārtoja 60%, bet 2015./2016. mācību gadā jau 85%."
Latvijā ir 168 pamatskolas un 108 vidusskolas, kurās mācības notiek krievu valodā.
Aizliegums pārkāpj cilvēka tiesības
Liegums izmantot krievu valodu eksāmenos Latvijas skolās ir cilvēktiesību pārkāpums — savu viedokli jau iepriekš pauda Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Prezidenta Konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos locekle Jeļena Matjakubova.
"Runa ir par cilvēktiesību pārkāpumu. Tas ir absolūti neprofesionāls un politizēts valsts solos. Sākotnēji mazākumtautību skolas, izstrādājot mācību programmas, varēja patstāvīgi izvēlēties, kādi priekšmeti tiks apgūti bilingvāli, kādi — latviešu vai krievu valodā," — Matjakubovu citē RIA Novosti.
Viņa paskaidroja, ka katrā skolā noteikts konkrēts priekšmetu skaits, kas tiek apgūti krievu un latviešu valodās, kas veicina labāku materiāla apgūšanu.
"Devītajās klasēs priekšmetu skaits, kas tiek apgūti, piemēram, krievu valodā, ir pietiekami liels. Vidusskolā krievu un latviešu valodas procentuālā attiecība ir stingri reglamentēta. Nostādot skolēnus fakta priekšā, ka visi eksāmeni tiks kārtoti tikai valsts valodā, tiek iznīcināta sākotnēji noteiktā brīvības koncepcija," — paskaidroja eksperts.
Pēc viņas domām, šis lēmums demonstrē necieņu pret bērnu, pasniedzējiem, kuri izstrādājuši skolas programmu, un mazākumtautību skolu viedokli.
