RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Uzņēmuma "Naftogaz Ukraini" vadītājs Andrejs Koboļevs aicinājis ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju ieviest sankcijas pret visiem uzņēmumiem, kas varētu palīdzēt Krievijai īstenot projektu "Ziemeļu straume 2", vēsta izdevums The Wall Street Journal.
"Mēs aicināsim ASV pēc iespējas ātrāk ieviest sankcijas pret visām kompānijām, ko potenciāli iespējams iesaistīt projektā," – Koboļeva teikto citē RIA Novosti.
Viņaprāt projekts "Ziemeļu straume 2" neatbilst ne ASV, ne Ukrainas interesēm, un Krievijai izdevīgais cauruļvalds apdraudot Ukrainu un Eiropas vienotību.
"Jebkurš neatkarīgs vērtējums apliecinās, ka šis cauruļvads neatbilst ASV interesēm. Tas ir arī pretrunā Eiropas solidaritātes principam," – paziņoja Koboļevs.
Komercija aiz iebiedēšanas taktikas
"Naftogaz Ukraini" aicinājumi ieviest sankcijas pret kompānijām, kas atbalsta Krieviju projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanā, balstīti uz komerciālām interesēm, kas slēpjas aiz politiskās iebiedēšanas taktikas, aģentūrai paskaidroja Nord Stream 2 oficiālais pārstāvis Jenss Millers.
"Šajā strīdā komerciālās intereses slēptas aiz politiskas iebiedēšanas taktikas. Komerciālās konkurences pamatā jābūt līdztiesīgām partnerattiecībām, nevis citu noteikumu izstrādāšanai "Ziemeļu straumei 2", kas atšķirtos no tiem, kam pakļauti visi līdzīgie projekti," – uzsvēra Millers.
Viņš atgādināja, ka "Ziemeļu straume 2" ir konkurētspējīgs ieguldījums Eiropas enerģētiskajā drošībā, kas nes labumu tās patērētājiem.
Ne jau ASV lemj projekta likteni
Investīciju kompānijas "Alpari" vecākais analītiķis Romāns Tkačuks uzskata, ka ASV varētu noteikt sankcijas, taču to viedoklis šajā projektā nav īpaši nozīmīgs.
"Projektam "Ziemeļu straume 2" svarīgs ir nevis ASV, bet gan Eiropas, it īpaši Eiropas Komisijas lēmums. Tas ir, ASV var ieviest sankcijas pret visām kompānijām, kas nodarbojas ar "Ziemeļu straumi 2", taču, ja, pieņemsim, Vācija pieņems projekta īstenošanu, tas tiks īstenots, tā finansēšanas turpināsies. Tā kā Vācija ir valsts, kas projektu uzņems, un tās kompānijas ir projekta akcionāri, es uzskatu, Vācija šo projektu atbalsta. Lieta tāda, ka pēc projekta īstenošanas Vācija var kļūt par gāzes sadales centru Eiropā, tā kontrolēs un pārdalīs gāzi, un tā ir izdevīga pozīcija," – norādīja Romāns Tkačuks radio Sputnik ēterā.
Aprīļa beigās Nord Stream 2 AG un tās partneri Eiropā parakstīja vienošanos par "Ziemeļu straumes 2" finansēšanu. "Gazprom" atzīmēja, ka "Ziemeļu straumes 2" partneri – Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall — nodrošinās kompānijai Nord Stream 2 AG kredītus ar 6% likmi gadā līdz 2019. gadam.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvadu izbūvi, kuru kopējā jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā, kas no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai nonāks Vācijā. Jaunais gāzesvads tiks izvilkts līdzas "Ziemeļu straumei".
Agrāk Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Polijas, Slovākijas, Rumānijas premjerministri un Lietuvas prezidente parakstīja vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram, kurā iebilda pret projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu. Politiķi pauda viedokli, ka projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas risku. Pie tam Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstīja, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts.
