"Ziemeļu straume 2": Brisele pieprasījusi mandātu pārrunām ar Maskavu

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Eiropas Komisija vērsusies pie savienības valstīm ar lūgumu pilnvarot to apspriedei ar Krieviju gāzes vada "Ziemeļu straume 2" jautājumā. Maskavā valda skeptiska attieksme pret Briseles centieniem gūt visu ES dalībvalstu piekrišanu pārrunām ar "Gazprom", turklāt nesaskata apspriedes jēgu, vēsta Sputnik Igaunija.

Visām savienības valstīm būs jāizsaka viedoklis gāzes vada "Ziemeļu straume 2" jautājumā, sniedzot vai noraidot EK mandātu pārrunām ar Maskavu.

Komisāru komentāri ir izvairīgi

"Droši diversificēta un konkurētspējīga dabasgāzes tirgus izveide ir enerģētiskās drošības stratēģijas un ES Enerģētiskās savienības prioritāte. Kā jau iepriekš esam vairākkārt paziņojuši, "Ziemeļu straume 2" neatbilst Enerģētiskās savienības uzdevumiem. Ja, neskatoties uz to, cauruļvads tomēr tiks uzcelts, mazākais, kas mums būtu jāpaveic, ir tā ekspluatācijas pārskatāmības garantijas un atbilstības nodrošināšana ES enerģētiskā tirgus pamatnoteikumiem," – EK preses dienests citē Enerģētiskās savienības lietu komisāru Marošu Ševčoviču.

"Tāpat kā jebkurš infrastruktūras projekts ES, "Ziemeļu straume 2" nevar strādāt tiesiskajā vakuumā vai saskaņā tikai ar trešās valsts likumdošanu. Mēs cenšamies saņemt ES Padomes mandātu pārrunām ar Krieviju par "Ziemeļu straumes 2" īpašo režīmu, kas atbildīs ES enerģētiskās likumdošanas galvenajiem principiem, lai saglabātu Eiropas iekšējā enerģētiskā tirgus funkcionalitāti," – klāstīja ES klimata un enerģētikas komisārs Ariass Kanets.

Maskava nolēmusi pagaidīt

Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" pārstāvis sarunā ar Sputnik Igaunija pastāstīja, ka korporācija apšauba, vai Eiropas Komisija panāks, piemēram, Vācijas piekrišanu pārrunām ar Krieviju. Kompānijas no partnervalstīm nav ieinteresētas atdot tā likteni EK rokās, kuras pieeja, iespējams, varētu būt pārāk politizēta.

Jāpiebilst, ka projekta īstenošanā ir ieinteresētas Vācijas kompānijas E.ON, Uniper un BASF/Wintershall, OMV (Austrija), Shell (Lielbritānija un Holande) un Engie (Francija).

ES noteikumi nosaka, ka Eiropas Komisijai jāsaņem vismaz 16 valstu piekrišana, kurās dzīvo vismaz 65% ES pilsoņu, lai iegūtu mandātu pārrunām ar "Gazprom". Maskava šaubās par to, vai Briselei izdosies iegūt šādu atbalstu, turklāt Krievija uzskata, ka EK vienkārši cenšas kavēt laiku un traucēt projekta īstenošanu. Ja EK tomēr saņems mandātu, apspriedīsies ar Krievijas pusi un parakstīs kādu vienošanos, šo dokumentu vēl nāksies izskatīt un apstiprināt Eiropas Parlamentam, kā arī ES Padomei. Var tikai aptuveni iedomāties, uzskata eksperti no Krievijas, cik ilgs laiks tam būs nepieciešams, toties var gandrīz absolūti droši prognozēt negatīvu rezultātu.

Maskava uzskata par apšaubāmiem arī Briseles mēģinājumus attiecināt ES tiesiskās normas uz starptautiskajiem ūdeņiem, kuros lielākoties tiks izbūvēta "Ziemeļu straume 2" (gāzesvada pirmā līnija jau izvilkta "tiesiskajā vakuumā", un tās būvdarbi, kas noslēdzās 2011. gadā, neradīja tik saspringtu diskusiju, kā gāzes vada otrā kārta). Maskava nevēlas demonstrēt nemieru un pārliecības trūkumu par savu viedokli, tāpēc pieņemts lēmums nogaidīt. Pašreizējā situācijā, norādīja "Gazprom" eksperts, kompānija nesaskata nepieciešamību iesaistīties pārrunās par projekta juridisko statusu un sava meitasuzņēmuma Nord Stream 2 AG darbības uzskata par pietiekamām.