RĪGA, 24.maijs — Sputnik. Krievijas Dzelzceļa kompānija noraida lielāko dzelzceļa operatoru iesniegumu daļu kravu pārvadājumiem Latvijas ostu virzienā, vēsta Reuters ar atsauci uz avotiem, kuriem zināma situācija.
Kā atzīmē aģentūra, krievu kompānija neskaidro naftas, minerālvielu, ogļu un metālu pārvadājumu atteikumu iemeslu. Iesniegumus sāka noraidīt martā, bet vislielākais to skaits bija maijā. Viens no loģistikas kompānijas avotiem atzīmēja, ka šobrīd transportēšanai tiek pieņemtas ogles un minerālvielas, bet tikai 10% no pieprasītajiem apjomiem.
Rīgas brīvostas mārketinga nodaļas direktors Edgars Sūna apstiprināja, ka no Krievijas vesto naftas produktu, Krievijas ogļu un minerālvielu apjomi ir samazinājušies divkārtīgi kopš aprīļa vidus.
"Viss ir ļoti nopietni… Neviens nezina, cik ilgi tas turpināsies un ko darīt, " paziņoja aģentūrai cits avots, treideris.
Iepriekš Ventspils mērs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs paziņoja, ka Krievija noteikti atbildēs Latvijas atteikumam no piedalīšanās "Ziemeļu straumē 2". viņš jau uzsvēra, ka maijā dzelzceļa kravu apjomi no Krievijas uz Latviju ir samazināti par 40% "kā atbilde tās skaļajam demaršam, lai gandarītu poļus, baltkrievus, ukraiņus, slovākus un čehus".
Arī Latvijas premjers Māris Kučinskis saista pārvadājumu apjomu krišanos ar Nord Stream 2.
"Šobrīd es uzskatu to par spekulāciju, " teica viņš.
Krievijas Dzelzceļu kompānijā paziņoja, ka nav ieviesuši nekādus ierobežojumus pārvadājumiem uz Latviju. "Ir jāizskata katrs konkrēts atteikuma gadījums saskaņojoši, " citē krievu monopolistu aģentūra.
Galvenie termināli, caur kurām tiek transportētas kravas no Krievijas, ir Rīgā un Ventspilī. Šī gada martā uz Latviju tika nosūtītas 1,2 miljoni tonnu kravas, aprīlī 750 tūkstoši tonnu, un maija pirmajā pusē tikai 45,7 tūkstoši tonnu.
Pērn dzelzceļu pārvadājumi atnesa Latvijas IKP 1%, jeb 263 miljonus eiro.
Kā iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, 21.aprīlī Latvijas valdība atteicās no jebkādas dalības "Ziemeļu straumē 2". ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs paskaidroja valsts atteikumu no dalības projektā, jo tas draud valsts drošībai un neatbilst tās ekonomiskajām interesēm.
