22:51 26 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1819
  • RUB90.2935
Latvijā
Saņemt īso saiti
Ziemeļu straume 2 (218)
77

Latvijas atteikšanos no dalības gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvdadarbos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pamatojis ar vēlmi aizsargāt valsts ekonomiskās un ģeopolitiskās intereses.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Projekta Nord Stream 2 atbalsts apdraud Latvijas drošību un neatbilst tās ekonomiskajām interesēm, paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ventspils ostai un diviem tās termināliem — Noord Natie Ventspils Terminals и Eurohome Latvija — tika piedāvāts piedalīties gāzes vada Nord Stream 2 vidējā posma būvdarbos, nodrošinot cauruļu glabāšanu un piegādi. Šonedēļ Latvijas valdība slēgtā sēdē pieņēma lēmumu neatbalstīt Ventspils dalību projektā.

Pēc Rinkēviča vārdiem, valsts teritorijas izmantošanu Nord Stream 2 būvdarbiem esot iespējams izmantot, lai piesegtu Krievijas specdienestu izlūkošanas pasākumus Latvijas teritorijā, kas ievērojami apgrūtināšot ātru un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu valsts aizsardzības struktūras dislokācijas un attīstības jautājumos.

"Latvijas valdība un Ārlietu ministrija ir pret projektu "Nord Stream 2", jo valsts atbalsts projekta realizācijai būtu klajā pretrunā ar valsts ārpolitikas pamatnostādnēm, kas ir vērstas uz sadarbību ar Latvijas ES un NATO kaimiņvalstīm reģionā, ar kurām kopā tiek plānoti un tiks realizēti liela apjoma infrastruktūras attīstības investīciju projekti," — skaidroja politiķis.

Latvijas atļauja izmantot teritoriju radītu šķelšanos starp reģiona valstīm un apdraudētu šo projektu tālāku attīstību un vienlaikus arī uzticību Latvijai NATO un ES sabiedroto vidū, uzskata ĀM.

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un Ventspils mēra Aivara Lemberga vārdus par to, ka ĀM nevēlas, lai Latvija iesaistās projekta īstenošanā, jo tāda ir Polijas vēlme, Rinkēvičs nosaucis par spekulācijām.

"Ne ĀM, ne Latvijas valdība nelobē citu valstu intereses," — norādījis ministrs, uzsverot, ka šādi izteikumi ir nepiemēroti.

Savulārt Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš pieļauj, ka daži uzņēmēji varētu pelnīt uz šī projekta rēķina, taču pie tam viņi vājinātu Latvijas enerģētisko un ģeopolitisko drošību.

"Ja Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ostas atsakās no šāda piedāvājuma, projekts kļūst aizvien dārgāks un mazāk interesants, tāpēc ar visiem līdzekļiem jāpretojas šādiem projektiem, neļaujot palielināt Eiropas atkarību no Maskavas," — uzskata Kariņš.

Jauno cauruļvadu plānots izbūvēt līdzās gāzesvadam "Ziemeļu straume", kas izvilkts Baltijas jūras dibenā. Šajā projektā piedalās Krievija, Vācija, Nīderlande un Francija.


Baltijas valstis iebilst pret būvdarbiem. Gāzes piegāde ar "Ziemeļu straumes" starpniecību sākās 2011. gadā.

Temats:
Ziemeļu straume 2 (218)

Pēc temata

Šī dūkšana kaut ko nozīmē, jeb Edgara Rinkēviča "Trojas truba"
Latvija, Lietuva, Polija un Ukraina apvienojušās pret "Gazprom"
Labāk runājiet ar krieviem
Polija atbalsta Lietuvas atteikšanos no Krievijas gāzes
Polijai un Baltijas valstīm neizdosies bloķēt "Ziemeļu straumi 2"

Galvenie temati