RĪGA, 13. maijs — Sputnik, Pāvels Kirillovs. Civilizētās un kā stikls caurspīdīgās latviešu preses dižciltīgajās aprindās atgadījies kaunpilns skandāls. Neliels — tikai pusmiljona eiro vērtībā vien.
Vai atceraties, kā pērn Kremļa hibrīddraudu un informācijas kara fonā ilgi un centīgi tika spriests par nepieciešamību piešķirt naudu neatkarīga sabiedriskā medija izveidei krievu valodā. Nu, beidzot valsts — Kultūras ministrija — naudu piešķīra. Taču ne jau krievu medijiem. Piešķīra savējiem — latviešiem. Sabiedriski svarīgu tēmu projektu realizācijai latviešu valodā.
Krievu žurnālistiem atliek tikai vicināt rokas: ei, mēs esam šeit! Putins mūs hipnotizē, zombē, liek rakstīt slikti par Latviju, ātri dodiet naudu potei, valstij draud briesmas!
Portāls kriminal.lv raksta, kā konkursā par sabiedriski nozīmīgu materiālu atbalstu latviešu valodā ducis plašsaziņas līdzekļu un 16 projekti sadalīja 490 tūkstošus no valsts naudiņas. Tātad latviešu žurnālistu neatkarībai un principialitātei ir sava cena, turklāt nekāda mazā tā nav. Taču īpaši interesanti ir tas, ka projektos viens un tas pats cilvēks var figurēt trīs dažādos ampluā un par katru no tiem dabūt dažus tūkstošus. Finansējums var sasniegt pieczīmju summas.
Piemēram, sarakstā ir labi zināmais pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica. Tam slavu nesis tā saucamais pētījums par krievvalodīgajiem medijiem Latvijā, kuri esot izrādījušies šausmīgi naidīgi noskaņoti pret Latvijas valsti, — tie dzied un danco pēc Putina stabules.
Vēl vairāk, Re:Baltica un tās mājaslapas draugos skaitās pazīstamais Džordžs Soross un vairākas citas organizācijas, kas dala grantus. Centrs un divi Re:Baltica darbinieki algu sarakstos redzami veselas trīs reizes. Ailē "vienreizējie maksājumi" iepretī vadošās autores Ingas Spriņģes uzvārdam zīmējas 4954 eiro, viņas kolēģes Sanitas Embergas, projekta administratīvās vadītājas un redaktores uzvārdam — 4411 eiro. ikmēneša izmaksu aile liecina, ka Spriņģe saņem 2477 eiro mēnesī, Emberga — 2205 eiro.
Un, visbeidzot 20 tūkstošus eiro Re:Baltica dabūjusi par projekta "Kas sargās Latviju pēc" īstenošanu.
Kopā sanāk apmēram 60 tūkstoši. Jā, par tādu naudu var drošī pētīt un nodarboties ar neatkarīgo žurnālistiku.
Te ir pie ēsmas pielaisto mediju un žurnālistu saraksts, ko publicējis portāls Pietiek.com:
Arta Ģīga, Red Dot Media (Nekā Personīga), projekta vadītāja, režisore, redaktore, — 14 400 eiro;
Inguss Bērziņš, Delfi, projekta vadītājs, — 11 296 eiro;
Guna Gleizde, Delfi, redaktore, — 11 189 eiro;
Filips Lastovskis, Delfi, žurnālists, — 11 189 eiro;
Osvalds Zebris, Delfi, atbildīgais redaktors, — 9 296 eiro;
Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), redaktore, projekta vadītāja, — 8 680 eiro;
Gunita Gailāne, Delfi, žurnāliste, — 7 716 eiro;
Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, redaktora atbildīgā palīdze, — 7 160 eiro;
Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi, — 6 000 eiro;
Indra Sprance, Cits medijs (Ir), žurnāliste, — 5 570 eiro;
Inga Spriņģe, Re:Baltica, vadošā autore, — 4 954 eiro;
Sanita Emberga, Re:Baltica, administratīvā projekta vadītāja, redaktore, — 4 411 eiro;
Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), žurnālists, — 4 200 eiro;
Jānis Krevics, Red Dot Media (Nekā Personīga), vadītājs, — 4 100 eiro;
Ansis Pūpols, Red Dot Media (Nekā Personīga), vadītājs, — 3 600 eiro;
Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā Personīga), žurnālists, — 3 600 eiro;
Pauls Raudeps, Cits medijs (Ir), projekta vadītājs, — 3 360 eiro;
Gundars Reders, LTV, redaktors-scenārists, — 3 020 eiro;
Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā Personīga), žurnāliste, — 2 100 eiro.
Algu rekordi:
1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, vadošā autore, — 2 477 eiro mēnesī.
2. Sanita Emberga, Re:Baltica, administratīvā projekta vadītāja, redaktore, — 2 205 eiro mēnesī.
3. Osvalds Zebris, Delfi, atbildīgais redaktors, — 1 725 eiro mēnesī (+kompensācija par atvaļinājumu).
4.-5. Guna Gleizde, Delfi, redaktore, — 1 725 eiro mēnesī.
4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, žurnālists, — 1 725 eiro mēnesī
6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, redaktora atbildīgā palīdze, — 1 432 eiro mēnesī.
7. Gunita Gailāne, Delfi, žurnāliste, — 1 286 eiro mēnesī.
Visi projekti, kas izcīnījuši uzvaru, izceļas ar savu "nekaitīgumu" varasvīriem un ierēdņiem:
1. AS Delfi — 116 tūkstoši eiro (temperatūra pašvaldībās; lekciju cikls par Latvijas kultūras vēsturi).
2. SIA Red Dot Media — 70 tūkstoši eiro (projekts "Melu teorija", publicistiskas filmas).
3. SIA Kurzemes vārds — 58 tūkstoši eiro (projekts " Reģionālo mediju spēks").
4. AS Cits medijs — 45 tūkstoši eiro (projekti Pētnieciskā žurnālistika IR — tiesības, ēnu ekonomika celtniecībā, izmesta nauda, Nozīmīgi notikumi IR — ieraugi, saproti, dalies!).
5. SIA Vidzemes televīzija — 40 tūkstoši eiro (diskusijas projekts "Īsi un konkrēti").
6. Biedrība Ascendum — 31 tūkstoši а eiro (interneta žurnāla projekts Satori.lv, autoru dienasgrāmatas).
7. VSIA Latvijas Televīzija — 30 tūkstoši eiro (projekts Laimes zeme).
8.-12. Biedrība Re:Baltica — 20 tūkstoši eiro (projekts Kas sargās Latviju pēc).
8.-12. AS Lauku Avīze — 20 tūkstoši eiro (projekts Atmaskots, pretošanās nepatiesu ziņu izplatīšanai).
8.-12. SIA Dienas mediji — 20 tūkstoši eiro (projekts Ziņu anatomija).
8.-12. SIA Izdevniecība Dienas žurnāli — 20 tūkstoši eiro (projekts Latvijas Simtgades Simboli).
8.-12. SIA Izdevniecība Auseklis — 20 tūkstoši eiro (projekts Ar saknēm Latvijā).
Rodas likumsakarīgs jautājums: piedodiet, bet kā tad ir ar krievu žurnālistiku Latvijā? Tās nav? Kāpēc valdība nepiešķir līdzekļus tai? Un vai šī iemesla dēļ krievvalodīgajiem žurnālistiem nenāktos pārtraukt maksāt nodokļus Latvijā?
Nu labi, lai nu būtu latviski. Kā zināms, latviešu valodā un Latvijā darbojas arī portāls Sputnik Latvija. Mēs neiebilstu pret iespēju apgūt daļu līdzekļu sabiedriski nozīmīgu publikāciju izveidei latviešu valodā, it īpaši ņemot vērā to, ka, pēc mūsu domām, tādas publikācijas portālā parādās regulāri.
Nē, pag. Šķiet, pirms gadiem desmit vai piecpadsmit Latvijā klīda leģenda par neuzpērkamu žurnālistu, kurš uz preses pasākumiem nāca pats ar savu kafijas termosu un sviestmaizi, lai neviens neturētu viņu aizdomās par to, ka, sak, raksta par sviestmaizi un limonādes glāzi. Labāk jau arī Sputnik Latvija pastāvēs nomaļus ar savu sviestmaizi rokās. Atklāti sakot, būtu pagrūti cerēt, ka žurnālsti un mediji, kuri saņem pusdiennaudu no valdības, rakstīs objektīvi un kritiski. Vai tik ne tāpēc aizvien vairāk latviešu lasa ziņas un informāciju krievu valodā?
P.S. Starp citu, rinda pēc naudas cīņai pret Putina propagandu īsāka nepaliek.
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere iesniedza Eiropas Komisijai pilota projektu par 3 miljonu eiro piešķiršanu ES valstīm, it īpaši — Baltijas valstīm, cīņai pret Krievijas propagandu, informēja Eiropas Tautas partiju grupas padomnieks preses un saziņas jautājumos Ģirts Salmgriezis.
" Ziņas par Krievijas dezinformācijas kampaņām jau vairs nešķiet nekas jauns, taču to spēku nedrīkst novērtēt par zemu. To mērķis ir graut mūsu — Rietumu demokrātiju. Kremļa rokas sniedzas tālu — gan melojot par mazākumtautību stāvokli Baltijā, gan par ķīmiskiem uzbrukumiem Sīrijā, kā arī notikumiem Ukrainā. Eiropai ir jāstrādā kopā, lai cīnītos pret šo propagandas mašīnu," — skaidroja deputāte.
