18:40 27 Jūnijs 2017
Rīga+ 19°C
Tiešraide
Daugavpils, tramvajs

Žurnālisti salīdzinājuši dzīves līmeni lielākajās Latvijas pilsētās

© Flickr/ Schnitzel_bank
Latvijā
Saņemt īso saiti
45

Latgale ir čempione nabadzibas ziņā, trīs lielas pilsētas uztur pārējās sešas, Jūrmalā daudz naudas izdod skolām, bet Daugavpilī ierēdņi pilsētai izmaksā divkārt mazāk nekā Jelgavā.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. LTV žurnālisti salīdzinājuši dzīves līmeņa rādītājus deviņās lielākajās Latvijas pilsētās — Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, vēsta Lsm.lv.

Iedzīvotāju skaits audzis tikai Jūrmalā (+1,86%), citās pilsētās tas ir krities. Rīgā iedzīvotāju skaits samazinājies tikai par 0,1%, Jelgavā — par 3,06%, Ventspils zaudējusi 5,23% iedzīvotāju, Daugavpils — 5,69, Valmierā iedzīvotāju skaits krities par 6,12%, Jēkabpilī — par 6,95%, bet lielākais rādītājs vērojams Rēzeknē — 8,34%.

Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas (neņemot vērā privātos uzņēmumus, kuros nodarbināti vairāk kā 50 cilvēki) ir lielākā Rīgā — 1048 eiro. Galvaspilsētai seko Ventspils (917 eiro), Liepāja (855 eiro) un Valmiera (827 eiro). Vidējā alga Jūrmalā — 780 eiro, Jelgavā — 768 eiro, bet Jēkabpilī — 747 eiro. Pēdējās vietās Rēzekne un Daugavpils: Rēzeknē vidējā alga sastāda 672 eiro, Daugavpilī — 632 eiro.

Zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā — 4%. Mazliet sliktāks, taču galvaspilsētas datiem līdzīgs ir rezultāts Valmierā (4,2%), Jūrmalā (4,3%) un Jelgavā (4,4%). Ventspilī ir 5,6% bezdarbnieku, Jēkabpilī — 7%, bet pēdējā trijniekā ar bezdarbniekiem, kuru skaits ir ir krietni lielāks, nokļuvusi Liepāja ar 8,6% Daugavpils — 9,1% un Rēzekne — 11,8%.

Dzīves līmeņa starpību pilsētās mazina Izlīdzināšanas fonds. Iemaksas tajā veic tikai trīs pilsētas no deviņām: Rīga (gandrīz 92 milj. eiro gadā), Jūrmala (11 milj.eiro) un Ventspils (2 milj. eiro). Pārējās sešas pilsētas saņem dotācijas: Valmiera — 200 tūkst. eiro gadā, Jelgava — 2,5 milj. eiro, Jēkabpils — 3,2 milj. eiro, Rēzekne — 4 milj. eiro, Liepāja — 9,5 milj. eiro. Visvairāk naudas saņem Daugavpils — 15 milj. eiro, vairāk nekā iemaksā Jūrmala.

Latvijas pilsētas saņem arī finansējumu no ES fondiem. Visaktīvāk ES naudu infrastruktūras un sociālajiem projektiem tērē Ventspils (3 milj. eiro uz tūkstoš iedzīvotājiem), tai seko Liepāja (2,3 milj. eiro), Jelgava un Valmiera tērē aptuveni 1,5 milj. eiro, Rīga un Rēzekne — aptuveni pa miljonam, Daugavpils — gandrīz 900 tūkst. eiro, Jēkabpils — aptuveni 800 tūkst., un visvairāk atpaliek Jūrmala — 300 tūkst. eiro uz tūkstoš iedzīvotājiem, desmitkārt mazāk nekā Ventspils.

Lielāko naudu izglītībai tērē Jūrmala — vairāk nekā 5 tūkst. eiro vienam skolniekam, taču, spriežot pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, nauda tiek palaista vējā — Jūrmala sarakstā ir pēdējā. Arī Valmiera ne īpaši sekmīgi tērē 4 tūkst. eiro vienam skolēnam — eksāmenu rezultātu ziņā pilsēta ieņēmusi septīto vietu. Turpretī Jēkabpils, kur vienam skolniekam tiek tērēti tikai 3,7 tūkst. eiro, lepni ieņem pirmo vietu teicamnieku sarakstā, bet Rēzekne, kur vienam skolniekam tiek tērēti 3,4 tūkst. eiro, ir ieņēmusi ceturto vietu — rezultāts ir augstāks nekā vidējais valstī.

Pilsētas ierēdņi un administratīvie izdevumi visdārgāk izmaksā Jelgavai — vidēji katrs pilsētas iedzīvotājs šiem mērķiem atdod 78,4 eiro gadā. Otrajā vietā Rēzekne — 63,8 eiro. Bagātā Ventspils, Jūrmala un Rīga tiek pārvaldītas daudz lētāk — 50,7 eiro, 40,5 eiro un 40,4 eiro no iedzīvotāja. Vismazāk tērē Daugavpils — 36,7 eiro no iedzīvotāja, tātad divreiz mazāk nekā Jelgavā.

Pēc temata

Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku vietējiem pārtikas produktiem
Latvija iekļauta zemas labklājības valstu grupā

Galvenie temati