12:21 10 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1342
  • RUB80.0425
Latvijā
Saņemt īso saiti
56

Latvijā šogad, beidzoties pērnā gada vietējai ražai, varētu palielināties dārzeņu cenas.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Viena no Latvijas dārzeņu audzētāju lielākajām problēmām joprojām ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pārtikai 21% apmērā, kamdēļ ir grūti konkurēt ar no ārvalstīm ievesto preci, aģentūrai LETA teica lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

"Ir brīži, kad tirgotāji vai vairumtirgotāji preci labprātāk iepērk jebkurā citā valstī, kur šo produkciju var iegādāties bez PVN. Brīdī, kad jāskaita nauda, ir ļoti būtiski, vai tu maksā ar 21% vai maksā nodokli, ko valsts pieliek, pēc preces pārdošanas. Augstākas PVN likmes dēļ visās tirdzniecības vietās Latvijā ir tik liels importa produkcijas īpatsvars. Tirgotājam ir vienkāršāk un lētāk nopirkt dārzeņus bez PVN," — teica Strazdiņa.

Viņa piebilda, ka, samazinot PVN likmi dārzeņiem Latvijā, dārzeņu audzētāju konkurētspēja, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, būtiski uzlabotos.

Strazdiņa arī sacīja, ka kopumā Latvijas dārzeņu audzētājiem šis gads varētu būt daudzsološāks nekā iepriekšējais. Šogad dārzeņu cenu līmenim Eiropā ir tendence celties saistībā ar to audzēšanai nelabvēlīgajiem laikapstākļiem daudzviet Eiropā un grūtībām atklātā tipa siltumnīcās iegūt gana kvalitatīvu un labu ražu. Arī Latvijā šogad, beidzoties pērnā gada vietējai ražai, varētu palielināties dārzeņu cenas. Viņa norādīja, ka PVN likmi 21% apmērā vajadzētu samazināt līdz 5%.

"Dārzeņu cenas ir kā amerikāņu kalniņi — tad augšā, tad lejā, kaut kādā brīdī tās ir traģiski zemas, bet citā salīdzinoši saistošas, un šis gads izskatās daudzsološāks,"- sacīja Strazdiņa.

Vienlaikus viņa piebilda, ka dārzeņu audzētājus lielā mērā ietekmēs ne tikai cenas un ražas apmēri, bet arī grūti prognozējamie laikapstākļi. "Laikapstākļus mēs nevaram prognozēt, it īpaši, attiecībā uz lauka dārzeņiem. Ja ir ļoti sauss, iespēju robežās mēs varam dārzeņus laistīt, bet ļoti slapjos laikapstākļos esam diezgan bezspēcīgi. Cerēsim uz labu vasaru un normālām vidējām gaisa temperatūrām," — sacīja kooperatīva vadītāja, paužot bažas, ka pēdējos gados laikapstākļi jūnijā ir līdzīgi tam, kādi tie ir februārī. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Latvijas dārzeņu audzētāji pēdējos gados kļūst arvien labāk pielāgojas nelabvēlīgiem laikapstākļiem, pateicoties zināšu pilnveidei un jaunas agrotehnikas iegādei.

Strazdiņa teica, ka Latvijas veikalos pērn ievāktā vietējā dārzeņu raža daļā veikalu varētu nepietikt līdz pavasara beigām, bet tas nav arī dārzeņu audzētāju pašmērķis. "Būs tukšais periods, kad nepietiks ražas, jo jau līdz šim daudz esam iztirgojuši. Tāpēc nevaru 100% solīt, ka varēsim pilnīgi visus veikalus nodrošināt ar preci. Taču to arī nemaz necenšamies darīt, jo drīzumā martā mēs tāpat veikalos redzēsim, piemēram, itāļu kāpostus. Tas nozīmē, ka importa produkcija būs neatkarīgi no tā, vai mūsu kāposts vēl būs noliktavās vai nebūs. Speciāli necenšamies uzglabāt dārzeņus ilgāk. Ja mums ir iespēja tos pārdot ātrāk, tā arī rīkojamies," teica Strazdiņa.

Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrēts 2006. gadā Ogres novada Galiņu pagastā, un apvieno SIA "Dimdiņi Agro", SIA "Sigro", kā arī zemnieku saimniecības "Galiņi", "Bračas", "Dārzi", "Zūmaņi", "Sīļi", "Sviķi", "Īskāji" un "Kliblapsas".

Jau ziņots, ka iespējas izvērtēšanai samazināt PVN pārtikai Zemkopības ministrija izveidoja ekspertu darba grupu, kurā strādā Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības "Latvijas dārznieks", Zemnieku saeimas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas eksperti.

Lauksaimnieku organizācijas vairākkārt aicinājušas samazināt PVN likmi pārtikai no standarta 21% līdz 12% vai 5%. Tomēr Finanšu ministrija līdz šim to vērtēja piesardzīgi, argumentējot, ka budžeta ieņēmumi, piemēram, 2015. gadā būtu samazinājušies par 194,8 miljoniem eiro.

Lielāko fiskālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem veido PVN ieņēmumi no gaļas, piena, siera un olu, kā arī dārzeņu, maizes un graudaugu izstrādājumu realizācijas — budžeta ieņēmumi samazinātos par 142,5 miljoniem eiro.

Pēc temata

Latvijas vieta ekonomiskās brīvības indeksā liecina par atvērtību globālajai tirdzniecībai
Ekonomiskā brīvība Latvijā paaugusies, taču līdz kaimiņiem vēl tālu
Eiropas Komisija pozitīvi vērtē Latvijas ekonomiku
Latvijā aug pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas produktiem

Galvenie temati