RĪGA, 15. februāris — Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa bažas par aizsardzībai atvēlamajiem izdevumiem lielā mērā neattiecoties uz Baltijas valstīm, kas ļoti aktīvi un intensīvi audzē savu aizsardzības budžetu, šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš. Viņa teikto citē aģentūra LETA.
NBS komandieris nenoliedza, ka aizsardzībai Latvijā būtu vajadzīgs lielāks finansējums, tomēr vienlaikus uzsvēra, ka saņemtā nauda ir arī jāspēj realizēt. "Galvenais šai procesā ir tos pareizi izlietot. Piešķirtajam apjomam jābūt adekvātam mūsu iespējām," – skaidroja Kalniņš.
Kalniņš uzsvēra, ka katrs eiro aizsardzībā tiekot ieguldīts adekvāti.
ASV prezidents Donalds Tramps janvārī norādīja, ka vesela virkne valstu – alianses sabiedroto neatvēl aizsardzībai pietiekami lielus līdzekļus. Viņš atgādināja, ka tikai piecas valstis pilda savas finansiālās saistības, ko paredz Ziemeļatlantijas bloka līgums.
NATO ģenerālsekretārs uzslavējis Latviju par centību
Telekanāls RT vēsta, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš paziņojis, ka pērn alianses dalībvalstis palielinājušas izdevumus aizsardzībai par 10 miljardiem dolāru salīdzinājumā ar 2015. gadu.
"Latvija, Lietuva un Rumānija sper soļus, lai sasniegtu organizācijas nosprausto mērķi – tērēt vismaz 2% ražošanas apjoma aizsardzībai. Pieauguši arī Vācijas izdevumi," – norādījis Stoltenbergs.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ar pašreizējām pūlēm neesot pietiekami.
"Mēs speram nozīmīgu soli, taču priekšā vēl garš ceļš… Ar to nepietiek," – uzsvēra Stoltenbergs sarunā par Trampa attieksmi pret alianses dalībvalstu tēriņiem.
Šodien un rīt Briselē notiek NATO valstu aizsardzības ministru sapulce. Plānots, ka tajā tiks apspriesti līdzekļi, ko aizsardzībai velta Ziemeļatlantijas alianses locekļi. Pie tam ministru tikšanos pirmo reizi apmeklēs arī ASV jaunais aizsardzības ministrs Džeimss Matiss.
Patlaban Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm jāvelta aizsardzībai vismaz 2% iekšzemes kopprodukta, ņemot vērā neoficiālo nostādni. Atklātie informācijas avoti liecina, ka no 25 Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO, tikai četras – Lielbritānija, Igaunija, Polija un Grieķija – nodrošina alianses atbalstu pietiekamā līmenī.
