RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Latvijas drošības stiprināšanai Spānija pirmo reizi gatavojas nosūtīt sešus spāņu "Leopard 2e" tankus, kas ir līdz šim nebijis precedents, jo šāda veida tanki uz ārvalstīm neesot vēl sūtīti, ziņo aģentūra LETA.
Kā liecina Spānijas vēstniecības Latvijā sniegtā informācija, piedaloties NATO misijā, Spānija uz Latviju kopā varētu nosūtīt aptuveni 350 lielu personālu, kā arī sešus tankus. Paredzēts, ka uz Latviju varētu tikt nogādātas arī 14 līdz 16 kāpurķēžu kaujas mašīnas.
Latvijas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins nekomentēja Spānijas vēstniecības sniegto informāciju, jo lēmumu par tehnikas nosūtīšanu nepieņem Latvija, taču viņš atgādināja, ka Spānija ir viena no valstīm, kas iekļausies Kanādas vadītajā starptautiskajā NATO bataljonā, kuru paredzēts izvietot Latvijā.
"Vēlos atgādināt, ka vairākas bataljona dalībvalstis ir paziņojušas par dažāda veida tehnikas nosūtīšanu, taču pēc manā rīcībā esošās informācijas konsultācijas vēl turpinās un konkrēts tehnikas daudzums nav noteikts," — norādīja Galkins.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš janvāra beigās žurnālistiem teica, ka bruņutehniku uz Latviju plāno nosūtīt arī trīs citas bataljona dalībvalstis — Polija, Itālija un Kanāda, taču sūtāmās tehnikas daudzumu un veidu paziņošot valstis pašas.
Galkins norādīja, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šonedēļ piedalīsies NATO ministru sanāksmē Briselē, kur diskutēs par alianses jaunajiem izaicinājumiem. Bergmanis Briselē arī piedalīsies Kanādas aizsardzības ministra Hardžita Sažana organizētajā sanāksmē daudznacionālā bataljona līmeņa kaujas grupas dalībvalstīm, kur kopā ar Kanādu un Latviju piedalīsies arī Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija. Sanāksmē pārrunās bataljona ierašanos Latvijā un valsts iespējas un padarīto sabiedroto uzņemšanai.
Jau ziņots, ka Kanādas vadītais vairāk nekā 1000 karavīru lielais NATO starptautiskais bataljons pilnā apmērā Latvijā ieradīsies līdz jūnijam, iepriekš žurnālistiem apliecināja NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Pirms tam — ziemas beigās, pavasarī — Latvijā ieradīsies nelieli kontingenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienības ierašanos.
Paredzēts, ka vienība galvenokārt uzturēsies Ādažu bāzē, taču būs karavīri, kas dienēs Rīgā un Lielvārdes bāzē. Tas gan nenozīmē, ka pārējie Latvijas iedzīvotāji neredzēs ārvalstu karavīrus, jo vienība piedalīsies mācībās dažādās Latvijas vietās. Pirmās mācības jau ir saplānotas un tās notikšot Ādažos.
NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus. Katras struktūrvienības skaits varētu sasniegt 1200 cilvēku.
Savu rīcību alianse skaidro ar draudiem no Krievijas puses. Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka Krievijas puse nav ieinteresēta spriedzes eskalācijā nedz Baltijas reģionā, nedz kur citur, tomēr gatava adekvāti reaģēt uz draudiem pie Krievijas robežas.
