Krievijas ĀM uzskata, ka pēc ASV PRA izvietošanas Rumānija rada draudus

© Sputnik / Maxim Blinov / Pāriet pie fotobankasЗдание Министерства иностранных дел Российской Федерации.
Здание Министерства иностранных дел Российской Федерации. - Sputnik Latvija
Pēc ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanas Rumānijas teritorijā Krievija uzskata, ka šī valsts apdraud tās drošību, informēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Bocans-Harčenko.

RĪGA, 10. februāris — Sputnik. Rumānija rada draudus Krievijas drošībai, kopš tajā izvietota ASV pretraķešu aizsardzības sistēma, informēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksandrs Bocans-Harčenko, vēsta RT.

"Rumānijas pozīcija, Rumānijas valdības viedoklis, kas pārvērtis valsti par priekšposteni, mums tas rada acīmredzamus draudus. Rumānijas pusi par to esam informējuši, arī publiski," – norādīja Bocans-Harčenko.

Viņš uzsvēra, ka minētie lēmumi un plāni apdraud Krieviju un pārsvarā vērsti pret Krieviju. ĀM pārstāvis atzīmēja, ka tie apgrūtina mijiedarbību un sadarbību.

Raķešu kompleksu Iskander-М . Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Lavrovs informē par to, kāpēc "Iskanderi" dislocēti Kaļiņingradas apgabalā

"No Bukarestes puses bija vērojama atklāta pret Krieviju vērsta, pat rusofoba līnija, iedvesmoti īstenojot sankcijas un aizgūtnēm izlejot pret Krieviju vērstus izteikumus," – viņš atzīmēja.

Krievijas ĀM Eiropas departamenta direktors norādīja, ka Rumānijai un Krievijai ir izveidojušies sadarbības pamati, kas varētu ļaut pārvarēt "nelabvēlīgo situāciju" abpusējās attiecībās. Viņš uzsvēra, ka Maskava tiecas veidot konstruktīvu mijiedarbību.

ASV plāno izvietot Austrumeiropā pretraķešu aizsardzības sistēmas. Pirmais komplekss jau sācis darbu bijušajā gaisa spēku bāzē Deveselu Rumānijas dienvidos, vēlāk tika sākti līdzīga objekta būvdarbi Polijā.

Krievija uzskata, ka Eiropā izveidoto ASV PRA sistēmu iespējams īsā laikā pārveidot uzbrukuma ieroču izvietošanai, piemēram, spārnoto raķešu pielietošanai. Maskava pieprasa juridiski saistošas garantijas jautājumā par to, ka ASV PRA sistēmas nav vērstas pret Krieviju.

2016. gada oktobrī NATO dalībvalstu aizsardzības ministri apstiprināja plānus, kas saistīti ar alianses daudznacionālo bataljonu dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā. Pie tam ministri nolēma pastiprināt klātbūtni Melnās jūras reģionā. Klātbūtnei uz zemes lielākā uzmanība tiks pievērsta daudznacionālajai brigādei Rumānijā, turklāt vairākas alianses valstis jau paudušas gatavību nosūtīt uz šo reģionu kuģus un lidmašīnas.

PRA Patriot. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
NATO atteikusies no sarunām ar Ukrainu PRA jautājumā

Maskava ne vienu reizi vien uzsvērusi, ka Krievija neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka NATO ir ļoti labi informēta par to, ka Maskava neplāno nekādus uzbrukumus, taču vienkārši izmanto to kā ieganstu papildu tehnikas un bataljonu dislokācijai pie Krievijas robežas.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paudis viedokli, ka alianses grupējuma formēšana Melnajā jūrā pēc Rumānijas iniciatīvas varētu kaitēt drošībai šajā reģionā.

Patlaban ārpus Melnās jūras reģiona valstu kara kuģu uzturēšanos Melnajā jūrā nosaka 1936. gadā pieņemtā Montrē konvencija. Kopš tā laika par Melnās jūras reģiona valstīm tiek uzskatītas Turcija, Rumānija, Bulgārija, PSRS (pēc 1991. gada – Krievija, Ukraina un Gruzija). Pie tam NATO valstu kara kuģi nereti apmeklē Melnās jūras akvatoriju, lai piedalītos mācībās.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала