16:34 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1026
  • RUB70.7241
Saeima. Foto no arhīva

Latvijas valdība garantējusi juridisko palīdzību ģimenēm ārzemēs

© Flickr/ Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Latvijā
Saņemt īso saiti
62

Anglijā un Vācijā nedarbojas nevainības prezumpcija: sociālajiem dienestiem nav jāpierāda, ka vecāki sit bērnu – vecāki ir spiesti pierādī, ka nedara bērnam pāri.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pagājušā piektdien Saeima apstiprināja grozījumus Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības likumā. Parlaments, ĀM un Latvijas Tieslietu ministrija gandrīz gadu strādāja pie dokumenta, kas reglamentētu palīdzību Latvijas pilsoņu ģimenēm ārzemēs, kam radušās grūtības no juvenālās justīcijas viedokļa.

2015. gada septembrī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma nodibināja starpresoru darba grupu bērnu aizsardzības jautājumu risināšanai ārzemēs. 2016. gada janvārī Saeima pieņēma "Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs", savukārt 3. februārī tika apstiprināti minētie grozījumi, kuru iniciatore ir deputāte Jūlija Stepaņenko.

Kā tiek pārkāpta Vīnes konvencija

"Grozījumu ir daudz, taču galvenais ir tas, ka mūsu valstij ir jāsaņem operatīva informācija par visām "juvenālajām" lietām, kas attiecas uz Latvijas pilsoņiem. Tiklīdz sociālie dienesti, piemēram, Anglijā vai Norvēģijā pievērš uzmanību ģimenei, viņu pienākums ir ziņot par to nekavējoties," — skaidroja Stepaņenko Sputnik.

Pēc viņas teiktā, patlaban valsts parasti uzzina visu par visu post factum, kad bērns jau ir izņēmts no ģimenes. Starp citu, novēlota Latvijas diplomātu informēšana pārkāpj Vīnes konvenciju. Saskaņā ar minēto konvenciju valsts pienākums ir sniegt informāciju otrai valstij, ja tās teritorijā tiek veiktas jebkādas darbības attiecībā uz otras valsts pilsoņiem. Britu tiesas ne vienu reizi vien atzinušas Vīnes konvencijas pārkāpumus, taču bērnu nav atdevušas. Kāpēc? Atbilde: "Tas neatbilst bērna interesēm."

Stepaņenko vēsta, ka pamazām izdodas lauzt stereotipu "labiem vecākiem bērnus neatņem".

"Nevajag būt narkomānam, dzērājam vai necilvēkam, lai nokļūtu rietumu sociālo dienestu redzeslokā. Tikai 2016. gadā vien Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs atņemti 20 bērni, un kopējais skaits ir milzīgs. Un gandrīz visi vecāki, kuri griezušies pie manis un tiesībsargiem, ir jauki, mīloši un rūpīgi mammas un tēti," — saka politiķe.

Nevainības prezumpcija — tukša skaņa

Patlaban nav zināms precīzs ārzemēs kopā ar vecākiem esošo bērnu skaits. Aptuveni 13 tūkstoši pametuši valsti kopā ar vecākiem, bet uz jautājumu, cik piedzimuši tur, neviens nespēs atbildēt.

Lielākā daļa vecāku nezina ārvalstu likumus un juridiskās nianses, kā arī ārvalstu sociālo dienestu darba specifiku. Stepaņenko uzskata, ka vecākus par to nevar vainot. Viņi mierīgi dzīvo un strādā ārzemēs, audzina bērnus, un pēkšņi atnāk nelaime. Pie tam, piemēram, Lielbritānijā likumi ir tādi, ka pat pieredzējis jurists uzreiz ar tiem netiks galā: ir daudz zemūdens akmeņu, dažādu normu un noteikumu, ja runa ir par bērna audzināšanu, tiesībām un aizsardzību.

"Prasības tur ir stingras tāpat kā Norvēģijā. Audzinātāja bērnu dārzā ierauga zilumu uz bērna ādas, vai kaimiņi sadzirdējuši aiz sienas, ka vecāki sarunājas pārāk skaļi, un juvenālās struktūras tūlīt sanem signālu. Bērnus izņem uzreiz. Vecākiem viņus neatdod mēnešiem, kamēr šīs institūcijas "noskaidro" situāciju. Taču parasti tā netiek "noskaidrota" par labu vecākiem," — uzsver politiķe.

Anglijā un Vācijā nedarbojas nevainības prezumpcija: sociālajiem dienestiem nav jāpierāda, ka vecāki sit bērnu — vecāki ir spiesti pierādī, ka nedara bērnam pāri.

Esi informēts par risku ārzemes

Tagad ir izstrādāts palīdzības pasākumu komplekss vecākiem, kuriem nepieciešamas juridiskās konsultācijas un advokāts. Ja ģimene nespēj to atļauties ārzemēs, tad Latvija palīdzēs. Grozījumi stāsies spēkā 1. aprīlī. Valstspiederīgie var vērsties pēc palīdzības pie Latvijas Republikas vēstniecības konsulārā departamenta, jebkurā valstī vai tieši Latvijā — Juridiskās palīdzības administrācijā.

Valsts palīdzēs mainīt juristus vai advokātu, ja vecākiem radušās nopietnas bažas, ka speciālists nekvalitatīvi veic darbu. Starp citu, piemēram, Vācijā vietējie juristi reti piekrīt uzņemties migrantu lietas, ja runa ir par pretošanos valsts sistēmai.

Tuvākajā laikā tiks publicētas informatīvās brošūras par to, kas jāzina mammām un tētiem, ja viņi jau devušies uz ārzemēm kopā ar bērnu vai nolēmuši tur laist bērnu pasaulē.

Absurds, taču — saskaņā ar likumu

Vai Latvija var izdarīt spiedienu uz citu valsti, pieprasot, lai ģimenei ar bērnu tiktu dota iespēja atgriezties dzimtenē un bērns netiktu atņemts vecākiem? Sputnik sarunbiedre norādīja, ka šādi centieni jau ir bijuši, pat ar Rīgas bāriņtiesas starpniecību, taču nesekmīgi.

"Pats svarīgākais diskusiju arguments no britu valdības puses, kad Latvijas cenšas kaut ko darīt, —"bērna pastāvīgā dzīvesvieta". Ir Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Tā jau sen ir morāli novecojusi, bet ko lai dara," — sūrojas Stepaņenko.

Piemēram, ģimene devusies uz Vāciju vai Norvēģiju, bet par dzimteni uzskata Latviju un varbūt vēlāk atgriezīsies. Ārzemēs piedzimis bērns. Bērns ir piedzimis citā valstī, un uz viņu attiecas konvencija, lai kā vecāki neapgalvotu, ka viņi ir Latvijas valstspiederīgie. Ja vecāki, pret kuriem ierosinājuši lietu sociālie dienesti, atgriežas mājās, vēlāk mēs saņemam oficiālu pieprasījumu: atgrieziet nepilngadīgo valstī, kur viņš dzimis.

Minēsim piemēru. Sieva — krieviete no Latvijas, vīrs — anglis. Piedzimis bērns. Viņa ar bērnu dodas atpakaļ uz Latviju. Viņai ir pierādījumi, ka ar vīru dzīvot ir bīstami gan viņai, gan bērnam. Vīrs ir alkoholiķis un narkomāns: ir medicīniskie slēdzieni, kas to apliecina, ir izziņas no policijas, ka policija ieradusies, kad vīrs bijis piedzeries. Taču sociālie dienesti pieprasa atgriezt zīdaini dzimšanas vietā: jāievēro Hāgas konvencija! Un pēc tam Lielbritānija spriedīs, vai atstāt "angļu bērnu" mātei no Latvijas, agresīvajam alkoholiķim vai vispār atdot citā ģimenē. Absurds, taču tāda ir realitāte.

"Jaunie grozījumi ir tikai pirmais solis ceļā uz mūsu pilsoņu aizsardzību ārzemēs, un daudzi jautājumi vēl nav izlemti, taču tas ir ārkārtīgi svarīgs," — ir pārliecināta Jūlija Stepaņenko.

Pēc temata

Nav darba – nav Lielbritānijas
Dombrovskis: Lielbritānija var nodarīt postu ES ekonomikai
Latvijā minimālā alga ir trešā zemākā ES
Laipni lūdzam, jeb Nepiederošiem ieeja aizliegta: kas pārceļas uz Latviju

Galvenie temati