RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Aizsardzībai no kiberuzbrukumiem Latvijā plāno piesaistīt hakerus. Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa intervijā radio Baltkom ēterā paziņojusi par plāniem izveidot kiber-uzlauzēju sarakstu, kuri varētu palīdzēt Zemessardzes elektroniskajai struktūrvienībai — Kiberzemessardzei.
"Mums jāsapulcē cilvēki, kuriem ir nepieciešamās iemaņas. Ja būs nepieciešamība, mēs varētu mobilizēt cilvēkus. Mums ir Kiberzemessardze, bet uzbrukuma gadījumā viņi varētu palīdzēt," — paudusi Bāliņa.
Hakeru īpašas uzmanības jomā — bankas un valsts iestādes, norāda Bāliņa.
"Vislielāko interesi hakeri izrāda pret valsts informācijas sistēmām, pašvaldību iestādēm. Vēl viena intereses joma — bankas, kur atrodas dati. No vienas puses, valsts un pašu banku pienākums ir aizsargāt šos datus, taču mums arī par to jāparūpējas. Piemēram, neatbildēt uz dīvainiem vēstulēm ar paroles pieprasījumiem," — saka viņa.
Pēc Bāliņas teiktā, Latvijā jau izstrādāta kiberaizsardzības stratēģija līdz 2018. gadam, taču tās realizācijai trūkst speciālistu.
2013. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija informēja par Kiberzemessardzes struktūrvienības izveidošanu, kuras sastāvs sasniegtu līdz 100 cilvēku. Paredzams, ka kiberkareivji aizsargās republikas augsti tehnoloģisko infrastruktūru objektus no hakeru uzbrukumiem.
Turklāt pērnā gada oktobrī militārā aģentūra paziņojusi par nodomu audzināt "balto hakeru" pirmo paaudzi — talantīgus bērnus, kuri vēlāk kļūs par speciālistiem datordrošības jomā. Programma paredzēta 6.-7. klašu skolnieku apmācībai, kuri vēlāk būs nepieciešami darbam valsts struktūrās. Pēc kursa skolēni saņems sertifikātus, bet īpaši talantīgi jaunieši turpinās pilnveidot savas iemaņas speciālās mācību iestādēs.
Uz speciālo kursu var pretendēt Latvijas iedzīvotāji, kuri jau ir Jaunsardzes locekļi (Zemessardzes jauniešu nodaļa) vai ir gatavi iestāties organizācijā.
Vai aicinās arī Imantas hakeri
Šobrīd par slavenāko Latvijas hakeri uzskata Denisu Čalovski, viņš ir pazīstams arī kā Imantas hakeris. 2012. gadā Čalovskis tika apsūdzēts par to, ka viņš kopā ar hakeriem no Krievijas un Rumānijas izstrādājis un izplatījis tīmeklī datorvīrusu Gozi, kas aptīrījis amerikāņu bankas kontus un nodarījis zaudējumus vairāku miljonu dolāru vērtībā. Izrādījās, ka vīruss nodarījis kaitējumu arī NASA datoriem. FIB iekļāva Čalovski meklētāko planētas kibernoziedznieku sarakstā.
Gada laikā pēc Čalovska aresta Latvijas valdība, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un ASV valdība nolēma, vai var izdot viņu, Latvijas pilsoni, ASV par kibernoziegumu. Galu galā jautājums tika apstiprināts, un nākamos divdesmit mēnešus Imantas hakeris pavadīja Ņujorkas cietumā Manhetenā.
Pagājušā gada februārī Čalovskis noslēdza darījumu ar ASV tiesu sistēmu un iznāca brīvībā. Darījuma nianses vēl joprojām netiek izpaustas. 67 gadu ilgs ieslodzījuma termiņš tika saīsināts tieši līdz tam laikam, kuru Čalovskis jau paspējis atsēdēt, un Imantas hakeris atgriezies mājās, Latvijā.
