05:53 20 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Naudas uzkrājumi.

ES apžēlojusies par latviešu zemniekiem

CC BY 2.0 / Images Money
Latvijā
Saņemt īso saiti
57

Beidzot Latvijas piensaimniekiem un cūkkopjiem dāvāta iespēja mainīt darbības veidu, un pie tam viņiem nenāksies atmaksāt no ES fondiem saņemto finansējumu.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Valdība atbalstījusi sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai, kas dos iespēju lauksaimniekiem mainīt darbības sfēru, pie tam nemaksājot soda naudu un neatmaksājot kredītus pirms termiņa.

Šī gada martā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tiekoties ar eirokomisāru lauksaimniecības jautājumos Filu Hoganu, pavēstīja, ka Baltijas valstu piensaimniecībām nepieciešama īpaša pieeja un Eiropas komisijas turpmākais atbalsts. Sarunā īpaša uzmanība tika veltīta saistībām eirofondu apgūšanas procesā.

2007.-2013. gadā no ES fondiem un valsts budžeta gaļas un piena fermu celtniecībai un rekonstrukcijai Latvijā tika veltīts 81 miljons eiro. 2014. gadā Eiropas Savienība un ASV ieviesa pret Krieviju vērstās sankcijas sakarā ar Krimas pievienošanos Krievijai un konfliktu Ukrainas austrumos. Rezultātā Krievija pasludināja produktu embargo – aizliedza atsevišķu lauksamniecības produktu, izejvielu un produkcijas importu no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām. 

Fermeru aprēķini liecina, ka Latvijas piensaimniecību nekompensētie zaudējumi no 2014. gada augusta līdz 2015. gada augustam sastādīja 96 miljonus eiro, cūkkopju zaudējumi sastādīja 24 miljonus. Igaunijā piesaimniecību zaudējumi veidoja 67 milj., cūkkopji zaudēja 15 milj. eiro.

Pēc kvotu atcelšanas un Krievijas embargo ieviešanas visā ES vērojama piena pārprodukcija. Piena iepirkuma vidējā cena Latvijā ir kritusies par 27% — līdz 0,21 eiro par kilogramu. Tas ir zemākais rādītājs ES. Cūkkgaļas iepirkuma cena 2016. gada martā bija par 22% zemāka nekā pirms ierobežojošo pasākumu ieviešanas.

Bez atbalsta lauksaimnieki nepalika: kopš sankciju ieviešanas ES ir nopirkusi vairāk nekā 1,13 miljonus tonnu dārzeņu un augļu par aptuveni 280 miljoniem eiro. Šī gada jūlijā Eiropas komisija piešķīra fermeriem dotācijas 500 milj. eiro apmērā (Latvijai no šīs summas tika 9,8 milj. eiro) un apsolīja, ka turpinās atbalstu, iepērkot piena pulveri, līdz 2017. gada februārim.

Govis fermā. Foto no arhīva
© Sputnik / Vitaly Timkiv

Tomēr saimniecībām, kas nolēma atteikties no piena un cūkgaļas ražošanas, saņemtie eirofondi pārvērtās par īstu nazi pie kakla. ES noteikumi nosaka, ka realizēto projektu kontrole tiek veikta piecus gadus pēc pēdējā maksājuma. Ja saimniecība pirms noteiktā termiņa maina darbības veidu, piemēram, piena govīm celtajās fermās audzē liellopus kaušanai, tai nāksies nomaksāt ne tikai soda naudu, bet arī, iespējams, atmaksāt projektā ieguldīto finansējumu.

Zemkopības ministrija vērsās Eiropas komisijā un pēc ilgām konsultācijām izdarīja kontroles pasākumu grozījumus. Tagad piensaimniecības un cūkkopji var mainīt projekta mērķus un pārorientēties uz citām lauksaimniecības nozarēm, vēršoties ar atbilstošu iesniegumu Lauku atbalsta dienestā.

Pēc temata

Kurš parūpēsies par Latvijas piensaimnieku?
Latvijas zivrūpniecībā gaidams kritums

Galvenie temati