RĪGA, 9. marts — Sputnik. Baltijas valstu fermeru organizācijas ir nosūtījušas eirokomisāram lauksaimniecības jautājumos Filam Hoganam vēstuli ar lūgumu veikt vairākus pasākumus, kas ļautu mazināt krīzi tirgū. Par to fermeru pārstāvji informēja aģentūru LETA.
Lauksamniecības produkcijas cenu krišanās joprojām neapstājas, un zemnieki cieš zaudējumus Krievijas embargo un globālā tirgus svārstību dēļ, teikts vēstulē.
Lauksaimnieki aicina ES izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju krīzes pārvarēšanai, kas ietvertu kopīgus veicinošos pasākumus, naudas plūsmas nodrošinājumu saimniecībām un kooperatīviem, līzinga nosacījumu uzlabošanu, kredītu refinansēšanu, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības atbalsta programmas ietvaros, tirgus intervences pasākumus un atbalstu jauna eksporta tirgus apgūšanā.
Lauksaimnieku aplēses liecina, ka Latvijā no 2014. gada augusta līdz 2015. gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi ir sasnieguši 96 miljonus eiro, zaudējumi cūkgaļas nozarē sastāda 24 miljonus eiro.
Igaunijā piena nozare ir cietusi zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā, cūkgaļas nozare — 15 miljonu eiro apmērā. Piensaimniecību zaudējumi Lietuvā sasnieguši 150 miljonus eiro.
Baltijas lauksaimnieki augstu vērtē Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta agrākos centienu, tomēr norāda, ka krīzes radītie zaudējumi joprojām nav kompensēti. Viņi prasa nekavējoties ievest mērķtiecīgus glābšanas pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotēšanu.
2015. gada beigās piensaimniecības saņēmušas palīdzību aptuveni 43 miljonu eiro apmērā. No tiem 7,6 miljoni eiro sastāda ES atbalsts, bet 7,15 miljoni eiro tika atvēlēti no citām programmām.
Rietumu sankcijas pret Krieviju tika ieviestas 2014. gadā saistībā ar nepamatotu apsūdzību par Maskavas iejaukšanos Ukrainas lietās. Tas notika pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta, kas uzliesmoja Ukrainas austrumos.
Maskava, atbildot uz šiem pasākumiem, ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas ieviesa sankcijas. 2015. gada jūnijā pēc sankciju darbības pagarināšanas, Krievija saglabāja pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam.
Neatkāpties!
Premjerministrs Māris Kučinskis izteicies par sankciju turpmāku piemērošanu attiecībā uz Krieviju, neraugoties uz zaudējumiem Eiropas un Latvijas ekonomikā.
Viņaprāt, šajā jautājumā nevajadzētu svārstīties: "Ja reiz esam vienojušies par to, ka Ukrainas krīzei nav progresa un vienošanās nav izpildīta, nav īsti pamata atcelt sankcijas."
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka pārmetumi jautājumā par Krievijas saistību neizpildīšanu Ukrainas iekšējā konfliktā ir absurdi, jo Krievija šajā konflitā nav iesaistīta. Krievijas varas iestādes norāda, ka KF vēlas sekmēt ekonomiskās un politiskās krīzes pārvarēšanu Ukrainā.
Latvijas ĀM jau ir norādījusi, ka pagājušajā gadā šīs pretsankcijas Latvijas ekonomikai radījušas zaudējumus 0,25% apmērā no IKP – 60 miljonus eiro. Ārlietu ministrijas dokumentā norādīts, ka Latvijas zaudējumi Krievijas ekonomikas pasliktināšanās rezultātā pārsniedz 200 miljonus eiro.
Paziņojumā uzsvērts, ka eksports uz Krieviju samazinājies vairāk nekā par 20%, lai arī kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaudzis.
Vissmagāt Krievijas embargo skāra Latvijas piensaimniecību. Notika strauja piena iepirkumu cenu lejupslīde. 2015. gada septembrī piena iepirkuma cena Latvijā samazinājusies par 31%. Kopš pagājušā gada oktobra līdz 2016. gada janvārim tā pieauga par 8%, taču tās ievērojama paaugstināšana šogad nav gaidāma.
