09:50 29 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1670
  • RUB91.8152
Latvijā
Saņemt īso saiti
143

Jau ceturtdaļgadsimtu valsts pārmet Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, ka viņi nemācās latviešu valodu. Tomēr kursi valodas apmācībai netiek organizēti.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Latvijā ļoti daudz tiek runāts par integrāciju un valsts krievvalodīgo iedzīvotāju nevēlēšanos mācīties latviešu valodu, taču valsts pat neorganizē latviešu valodas mācību kursus. Šo darbu ir uzņēmušies sabiedriskie darbinieki un Rīgas dome. Organizācija "Prāta spēks", ko vada Igors Kuzmuks, darbojas jau 15 gadus un nesen atzīmēja latviešu valodas bezmaksas kursu 30. izlaidumu.

Šo gadu laikā pie "Prāta spēka" ir vērsušies tūkstošiem cilvēku: vieni pieteicās kursiem, lai papildinātu zināšanas un nokārtotu naturalizācijas eksāmenus, citi gribēja sameklēt labāku darbu, kas Latvijā visbiežāk pieejams tikai ar teicamām latviešu valodas zināšanām. Pat pavāram vienkāršā kafejnīcā ir jāpārvalda valsts valoda atbilstoši augstākajai kategorijai. Citādi karjera taisnā ceļā ved uz sētnieka un trauku mazgātāja vietu, taču arī to bez pamata zināšanām iegūt neizdosies.

"Mūsu organizācija parādījās tāpēc, ka man un maniem draugiem šķita netaisnīgi tas, ka mūsu valstī katrs otrais politiķis stāsta par integrāciju, par to, ka krieviem ir jāmācās latviešu valoda, taču nekādu palīdzību no valsts sagaidīt nav iespējams. Cilvēki ar augstāku ienākumu līmeni varēja pieteikties maksas kursiem vai pat samaksāt par individuālajām nodarbībām, taču iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni vai no sociāli nelabvēlīgām aprindām palika bešā. Viņi varēja cerēt tikai uz bezmaksas kursiem. Taču parasti viņi staigāja no vienas organizācijas pie otras un visur dzirdēja vienu un to pašu: "Latviešu valodas kursos vietu vairs nav, nāciet pēc gada," – stāstīja Igors Kuzmuks. Tolaik viņs bija sabiedriskais aktīvists, bet tagad ir Rīgas domes deputāts.

Viņs vēl joprojām ir organizācijas "Prāta spēks" vadītājs.

Vietu nav

Tiem, kas zaudējuši darbu, tiek piedāvāti bezmaksas latviešu valodas kursi Darba biržā. Taču cilvēks tiek pierakstīts rindā, saņemot bezdarbnieka statusu. Viņa kārta mācīties, iespējams, pienāks tikai pēc pusgada, jo visas grupas ir pārpildītas.

Latviešu valodas kursus organizē arī labdarības organizācijas kārtējā Eiropas integrācijas projekta ietvaros, taču tie ir neregulāri un bieži vien tiek pēkšņi pārtraukti.
Pirms dažiem gadiem Rīgā aktīvi strādāja kāda sabiedriskā organizācija, kas ieguva Eiropas izglītības projektu un paziņoja medijos par bezmaksas valsts valodas kursiem. Pieteicās ļoti daudz gribētāju, taču visas grupas tika uzticētas… vienai pasniedzējai. Pēc četriem mēnešiem ekonomija lika sevi manīt – skolotāja aizgāja dekrētā, un projekts tika slēgts.

Latviešu valodas kursus organizē arī Nacionālais Integrācijas centrs, kas saistīts ar Sabiedrības integrācijas fondu (deklarācija liecina, ka tā budžets 2016. gadam sastāda 8 688 045 eiro). Diemžēl arī šeit rindā nāksies gaidīt veselu gadu.

Toties tādām organizācijām ļoti patīk organizēt kuplas prezentācijas, lielas konferences, kurās stāsta par integrācijas nepieciešamību. Tās drukā informatīvos bukletus (šim nolūkam līdzekļus labprāt piešķir, piemēram, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds un LR Izglītības ministrija).
Pieejami arī maksas kursi, taču nodarbības sākotnējā līmeņa zināšanām maksā 40-50 eiro. Bezdarbniekam tā ir liela nauda, jo pabalsts – 180 eiro – tiek uzskatīts par itin pieklājīgu summu, neskatoties uz to, ka rēķini par vienistabas dzīvokli ziemā pārsniedz 100 eiro.

Valsts mēroga meli

"Visi šie fondi un organizācijas saņem ievērojamus līdzekļus no dažādām Eiropas struktūrām, bet mēs organizējam kursus, ko apmaksājam uz organizācijas biedru maksas rēķina (starp "Prāta spēka" biedriem ir, piemēram, politologs Normunds Grostiņš un Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs). Kāpēc? Lai nokaunētos valsts struktūras, kam šķietami rūp integrācija! Kad pirmo reizi nolēmām atklāt kursus un publicējām avīzēs dažus sludinājumus, jau pirmajā dienā ieradās… 2500 cilvēki. Kļuva skaidrs, ka valsts melo, teikdama, ka krievi nevēlas mācīties latviešu valodu," – savu sašutumu pauda Igors Kuzmuks.
Nesen "Prāta spēks" aplēsa, ka viņu organizētos valodas kursus apmeklējuši jau aptuveni 6000 cilvēku. Pie tam viņiem nav palīdzējuši nekādi eirofondi, un "nacionāli pareizā Kultūras ministrija par mums neko negrib ne dzirdēt," – piezīmēja Kuzmuks.

Ar malkas klēpi par literatūru

Latvijā nav iespējams atrast darbu bez latviešu valodas zināšanām. Sākotnēji bija trīs prasmju līmeņi – "A", "B", "C". Tagad ir seši: A1 un A2, B1 un B2, C1 un C2.
Jāpiebilst, ka C2 jau ir literārās latviešu valodas zināšanu līmenis – ar to var dzeju rakstīt vai filozofiskus traktātus rakstīt. Tādā līmenī pat daudzi latvieši valodu nepārvalda.
"Prāta spēka" vadītājs pastāstīja par savu paziņu – Andreju Malihu, kurš audzis Kurzemes sētā, simtprocentīgā latviešu vidē. Pat tur tikai retais nojauta, ka viņš ir krievs, un vietējā latviešu avīzē ar pseidonīmu vada literatūras lappusi. Taču tāpat kā daudzi Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji (sākotnēji – aptuveni 700 tūkstoši cilvēku, tagad – apmēram 250 000), arī viņš bija nepilsonis un nolēma naturalizēties. Latvijas pilsonības eksāmenā viņš laboja komisijas locekļu kļūdas.

Protams, tas drīzāk gan ir izņēmuma gadījums. Parastam krievvalodīgajam klājas grūti. Pašreizējās prasības ir sekojošas.

Pamata līmeņa pirmā pakāpe (A1) – cilvēks var sazināties frāzēm un īsiem teikumiem par vienkāršām sadzīves tēmām, minimāli izmanto profesionālo leksiku, lasa un saprot īsus tekstus. Šis zināšanu līmenis ir nepieciešams cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar nekvalificēta roku darba veikšanu, piemēram, sētniekiem vai virtuves strādniekiem.
Vidējā līmeņa otrā pakāpe (B1) nepieciešama tiem, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus: masieriem, pavāriem, pedikīra speciālistiem (pat noslēgtiem cilvēkiem).

Nu, bet С1 un С2 paredzēta tādu profesiju speciālistiem, kā ārsts, grāmatvedis, būvdarbu vadītājs. Taču parasti pat supermārketā pārdevēja amatā iekārtoties neizdosies bez apliecības par C1 līmeņa kategorijas zināšanām.

Игорь Кузьмук (слева) с выпускниками курсов латышского языка
© Foto : Evgeniy Leshkovsky
Igors Kuzmuks (no kreisās) kopā ar latviešu valodas kursu absolventiem

"Manam paziņam Andrejam Ņesterovam pieprasīja apliecību par latviešu valodas zināšanām C2 līmenī, kad viņš nolēma iekārtoties darbā par… pirtnieku, lai gan viņa dienesta pienākumos ietilpa sarunāties tikai ar malku," – atcerējās Kuzmuks.

"Uz šī fona vēl jo vairāk nepieciešami latviešu valodas kursi, jo pretējā gadījumā krievvalodīgie tiek mākslīgi pataisīti par margināļiem – viņiem nedod iespēju atrast labāku darbu un saņemt pieklājīgu algu, —  uzsvēra Igors Kuzmuks. – Labi, ka no 2010. gada mūsu darbu atbalsta Rīgas dome – pašvaldība sāka organizēt latviešu valodas kursus. Rīgas domes Izglītības departaments pēdējā laikā ir ļoti daudz paveicis, cenšoties panākt, lai cilvēki apgūtu latviešu valodu. Pirms mūsu organizācija ienāca pašvaldībā (tolaik tās vadībā bija vieni vienīgi nacionālie kadri), tas principiāli ignorēja problēmu… Tā nu kopīgiem spēkiem cenšamies risināt šo problēmu, un daudzi par to ir mums pateicīgi."

Pēc temata

Latviešu valoda Maskavā: to mācās gan bērni, gan pieaugušie
Kāpēc deputātam vajadzīga latviešu valoda
Ārsts norāj bērnu invalīdu par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām

Galvenie temati