11:40 17 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1025
  • RUB70.8212
Bargs sods par publiskiem aicinājumiem: hibrīdkara likums būs stingrs

Bargs sods par publiskiem aicinājumiem: hibrīdkara likums būs stingrs

© Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija
Latvijā
Saņemt īso saiti
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)
138

5. martā Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja krimināla soda ieviešanu par publiskiem aicinājumiem pret Latvijas valstisko neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, valsts varu vai iekārtu. Sods paredzēts arī par attiecīgo materiālu izplatīšanu.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs, Jevgēņijs Leškovskis. Lielākā daļa Saeimas Juridiskās komisijas locekļu noraidīja ieteikumu atcelt Krimināllikuma grozījumu steidzamību. Aģentūra LETA informēja, ka steidzamības atcelšanu ierosinājusi deputāte Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība) – viņa uzskata, ka likumprojekts jāizskata trīs lasījumos, lai tajā tiktu izdarīti nepieciešamie labojumi.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iebilda pret šo ieteikumu, jo Juridiskā komisija plāno izskatīt visus iesniegtos labojumus.

Likumprojekta izskatīšana Saeimā atlikta līdz 21. aprīlim.

Komisija izskatīja atsevišķus ieteikumus un atbalstīja sodu ieviešanu par publiskiem aicinājumiem, kas vērsti pret Latvijas valstisko neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, valsts varu vai iekārtu, kā arī par attiecīgo materiālu izplatīšanu.

Nākamajā sēdē juridiskā komisija turpinās darbu pie likumprojekta labojumiem.

Martā Latvijas Saeima steidzamā kārtībā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām. Lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu uzskata tos par stingru cenzūru, kas ieviesta, lai pretotos "Krievijas propagandai".

Taču tā saucamā "hibrīdkara likuma" pieņemšana sadūrās ar negaidītu pretestību no Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa puses. Viņš atzīmēja, ka nacionālās drošības interesēs nav jāpārkāpj Satversme un vārda brīvība. Pašlaik ir gandrīz neiespējami prognozēt, kādi būs balsošanas rezultāti par Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu Latvijas Saeimā un kā tos ietekmēs prezidenta Vējoņa protests, jo Saeimas deputāti vēl joprojām strīdas par formulējumiem.

Pārāk autoritārs vai pārāk liberāls

"Pagājušajā nedēļā tika sākta Krimināllikuma grozījumu labojumu izskatīšana, — Sputnik pastāstīja Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs Valērijs Agešins. – Neskatoties uz to, ka līdz nākamajam lasījumam Saeimā bija atlikušas tikai divas dienas, tika izskatīta vien neliela labojumu daļa. Daudzi juridiskie dokumenti izraisa plašas diskusijas, un būtu loģiski, ja tiktu atcelta likumprojekta steidzamība. Tad varētu pie tā strādāt normālā režīmā. Es pats nesaskatu nekādu vajadzību steigšus grozīt likumu."

"No pieciem mūsu partijas iesniegtajiem labojumiem viens ir noraidīts. Mēs piedāvājām pantu par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā papildināt ar terminu "ar nodomu". Viena lieta – ja cilvēks ar nodomu darbojas citas valsts interesēs, spītē Latvijas interesēm, un pavisam cita – ja viņš nesaskata pretdarbības elementus," – pastāstīja deputāts.

Tomēr šis grozījums tika noraidīts. Tā vietā tika pieņemts Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska ierosinājums papildināt 80. pantu, kurā runa ir par kriminālu sodu par darbībām, kas vērstas pret Latvijas Republikas interesēm. Kozlovska grozījumi papildina panta tekstu ar formulējumu "ja tas nav pretrunā ar Satversmi". Arī šī frāze saskārās ar asiem iebildumiem, taču no cita flanga – pret to iebilda "Vienotības" deputāts Andrejs Judins.

"Rezultātā normas kļūst pārāk liberālas," — savu viedokli jurists paskaidroja Latvijas radio 4 ēterā. — Sanāk, ka pēc Satvermē norādītajām metodēm iespējams darīt visu, ko vien sirds vēlas. Piemēram, var organizēt piketus, mītiņus un streikus pret Latvijas neatkarību, pret latviešu valodu un tā tālāk. Vārdu sakot, no pārāk autoritatīvas galējības krītam citā, un rezultātā varam atkal saņemt likumu, kas nestrādās."

"Projekts būtiski mainās, — Sputnik pastāstīja Gunārs Kūtris, agrākais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, partijas "No sirds Latvijai" deputāts un Juridiskās komisijas loceklis. – Pašlaik ir izskatīti tikai divi likumprojekta panti, katram iesniegti aptuveni desmit ierosinājumi no dažādām partijām. Izskatīt tos visus trīs dienu laikā nav iespējams. Daudziem pantiem ir nepieciešams nevis viens grozījums, bet gan labojumu kompromiss. Tīri tehniski būtu svarīgi izskatīt likumu mierīgi, bez steigas."

"Katra partija balso tikai par savu ierosinājumu un iebilst pret svešiem labojumiem. Rezultātā noraidīti visi desmit labie grozījumi, un likums strādās sliktā, neefektīvā redakcijā," – raizējās deputāts.

"Vai pašlaik likumprojekts ir slikts? Tas nav gatavs. Tā mērķis ir skaidrs, tas ir labs, taču formulējumi ir vispārēji un ļoti neskaidri. Pašreizējā izskatā "labie" var izmantot likumprojektu pret "slikto". Taču var gadīties arī citādi – tas tiks izmantots totalitārām represijām. Es ļoti ceru, ka mums izdosies vienoties par steidzamības atcelšanu. Tādus likumus nevar pieņemt sasteigti," – viņš atzina.

"Šī likuma parādīšanās iemesls ir mūsu specdienestu sliktais darbs, — uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks. – Agrāk viņi nevarēja noķert nevienu spiegu, un pēc grozījumu pieņemšanas varēs stiept uz prokuratūru ikvienu cilvēku, tātad vairākkārt pārpildīs plānu un pierādīs savu lietderību. Taču reālā darba nav! Kur ir kaut viens spiegs, ko viņi būtu gribējuši iesēdināt, taču nav varējuši to izdarīt saskaņā ar vecajiem likumiem?"

"Kādā televīzijas pārraidē viens deputāts paziņoja, ka pēc gada Latvija būšot okupēta. Tātad viņš izraisīja paniku. Kas viņš tāds ir? Muļķis vai noziedznieks? Uz kurieni viņu tagad vest? Uz slimnīcu vai cietumu? Vai pēc šī likuma gļēvulis var izteikt bažas, optimists – ticēt tautu draudzībai, vai kāds vispār varēs kritizēt valdību?" – Liepnieks uzdeva vairākus retoriskus jautājumus.

Sputnik lūdza valsts tiesībsargu Juri Jansonu izteikt viedokli par plaši apspriesto likumprojektu. Tiesībsarga birojs atteicās sniegt komentārus, norādot, ka Juridiskā komiteja visu "sakārtos pa plauktiņiem".

Eiropa var "draudzīgi ieteikt" nepieņemt grozījumus

Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) ir nosūtījusi vēstuli ASV un vairāku Eiropas valstu vēstniecībām, kā arī ANO, Eiropas Padomei, EDSO un citām starptautiskajām organizācijām. LCK pārstāvji vēstulē informē par to, ka Krimināllikuma grozījumi pārkāpj Eiropas Savienības dalībvalsts iedzīvotāju pamata tiesības un brīvības.

"Galvenie grozījumu piekritēji ir Nacionālā apvienība, kas kontrolē Tieslietu ministriju, — pastāstīja LCK sekretārs jurists Aleksandrs Kuzmins. – Taču pat Saeimas Juridiskais birojs ir pievērsis uzmanību tam, ka dažas darbības, ko grozījumi atzīst par noziedzīgām, aizsargā Satversme."

Sodīt nedrīkst apžēlot

Lielākā daļa formulējumu ir samērā miglaini, paskaidroja jurists. Ja grozījumi tiks pieņemti, arī nevardarbīgu rīcību būs iespējams uzskatīt par mēģinājumu "gāzt valsts varu". Tas teikts Krimināllikuma 80. panta 2. punkta piedāvātajā redakcijā. Pieminēti arī "gāšanas" paņēmieni: "iebiedēšana", "šantāža", "draudi", "amatpersonu uzpirkšana".

"Kurš tad lems, vai runa ir par banālu varasvīra piekukuļošanu, lai "dabūtu cauri" likumu, vai arī tas ir nacionālās drošības apdraudējums? Likumā par to nav teikts ne vārda," – norādīja Kuzmins.

Likuma 81. panta 4. punkta jaunajā redakcijā jebkādas reģionālās pašnoteikšanās idejas ir saistītas ar separātismu: "Ir būtiski spēt savlaicīgi reaģēt uz apdraudējumu valsts drošībai, piemēram, gadījumos, kad tiek provocēta pašnoteikšanās tiesību piešķiršana noteiktam reģionam, apejot tautas kopējo gribu, tādā veidā faktiski virzoties uz pilnīgu kontroles zudumu pār attiecīgo teritorijas daļu, kas, savukārt ātrāk vai vēlāk var novest pie attiecīgās teritorijas atdalīšanās no valsts pavisam…"

"Vispārpieņemtajā interpretācijā par "pašnoteikšanos" var tik uzskatīta autonomija. Tātad arī par autonomiju spriest būtu noziegums?" — Kuzmins bija neizpratnē.
Grozījumos ir norāde uz "Satversmes neaizskaramo kodolu". Tiek apgalvots, ka jebkura darbība, kas vērsta pret Satversmes kodolu (piemēram, par otras valsts valodas pieņemšanu), ir noziedzīga. Tas nozīmē, ka aizliegts ierosināt pat Satversmes grozījumus saskaņā ar procedūru.

"Katrā gadījumā ir jāizvērtē ne tikai formālā darbības atbilstība Satversmē noteiktajai kārtībai, bet arī tas, vai darbības nav vērstas pret Satversmes neaizskaramajiem principiem."

Krimināli sodāmas ir gan protesta akcijas, gan publiska uzstāšanās, jo tā var "ietekmēt sabiedrisko domu Latvijas Republikas interesēm neatbilstošā virzienā."

Vēl vairāk, Krimināllikuma 81. panta 6. punkta jaunās redakcijas anotācijā ir punkts, saskaņā ar kuru, piemēram, nepilsoņi vairs nevarēs vākt parakstus par likumu grozījumiem. Nelikumīga būtu Jurija Petropavlovska iniciatīva "par pilsonību nepilsoņiem".

Nepilsoņi ne tikai nevarēs parakstīties, bet arī organizēt parakstu vākšanu, jo "ārvalsts var ietekmēt darbības, ko saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem normatīviem aktiem ir tiesīgas veikt tikai noteiktas Latvijas iedzīvotāju grupas (piemēram, balsstiesīgi pilsoņi – grozījumu Latvijas Republikas Satversmē iniciēšana un organizēšana)."

Kuzmins piebilda, ka LR pamatus var graut arī neko nedarot: "Palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbībā, gan bezdarbībā."
81. pants draud ar sodu par "palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm, kas izdarīta tieši vai ar citas personas starpniecību."

"Nevienā likumā šīs intereses nav uzskaitītas, tātad ir "vieta manevram", atvērts formulējums, ar kuru iespējams interpretēt, ko vien sirds vēlas. Ja kāds žurnālists, piemēram, sāks šaubīties par to, vai Latvija patiešām pamatoti ik gadus tērē miljoniem eiro par dalību NATO, viņu var apsūdzēt par to, ka viņš nolēmis uztraukt masas un mudināt tās protestēt pret aliansi. Un to jau var vērtēt kā soli pretī Krievijai," – komentēja jurists.

"Sods par jebkuru pārkāpumu ir aptuveni viens un tas pats: "brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem", "līdz 8 gadiem," – secināja Kuzmins.

Sputnik seko tālākajiem notikumiem. Ko izlems tautas kalpi: uzrakstīt labu, efektīvu likumu vai dot visas kārtis rokās specdienestiem? Drīz vien būs zināms Saeimas Juridiskās komisijas viedoklis. Aprīļa beigās savu vārdu teiks pati Saeima.

 

Temats:
Atbilstoši hibrīdkara likumiem (45)

Pēc temata

Totālais diktāts – spiegu skandāla atmosfērā
Cīņa ar citādi domājošajiem: Latvija varētu sekot Turcijas piemēram
Likums par citādi domājošajiem apdraud pat sportistus un fermerus
Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku

Galvenie temati