20:39 07 Aprīlis 2020
Tiešraide
  • USD1.0885
  • RUB82.5675
Latvijā
Saņemt īso saiti
96

Krimināllikuma grozījumus par hibrīdkariem Ināra Mūrniece dēvē par "pretspiegu" grozījumiem un protestējošos dala "pareizajos" un "nepareizajos".

RĪGA, 6. aprīlis – Sputnik. Latvijas televīzijas pārraidē Rīta Panorāma Ināra Mūrniece pavēstīja, ka zinot, kas atbalsta protestus pret Latvijas Krimināllikuma labojumu pieņemšanu un paskaidroja, ka tā esot "organizēta kampaņa".

Pēc Saeimas spīkeres vārdiem, viņa ir ieraudzījusi, no kuras puses nāk pretošanās likuma grozījumiem, pateicoties Latvijas specdienestu darbam. Iegūtā informācija liecinot par Krievijas specdienestu intensīvu darbu, viņa paskaidroja.

Politiķe intervijā vērsa skatītāju uzmanību uz paņēmieniem, ar kuru palīdzību sabiedrība cenšas apturēt grozījumu pieņemšanu.
"No vienas puses, tā ir diskusija, kāda parasti notiek. Tā ir ļoti apsveicama – par likumprojektu un jaunajām normām likumā. No otras puses, mēs redzam, ka tā ir kampaņa, kas tiek veidota un apzināti virzīta pret prespiegošanas grozījumu pieņemšanu ", — paskaidroja Mūrniece.

Saeimas spīkeres vērojumi liecina, ka likuma labie un sliktie pretinieki galvenokārt ir plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Viņa pauda uzskatu, ka latviešu mediji korekti vērtē ar grozījumiem saistītās diskusijas, ko nepavisam nevarot teikt par visiem medijiem, kas raksta krievu valodā.

"Mēs redzam, un arī "Latvijas Avīzē" (šajā izdevumā strādāja Mūrniece pirms sākt karjeru politikā – red.piez.) bija mana bijušā kolēģa Ģirta Zvirbuļa raksts, kur viņš jau bija minējis virkni portālu, kas raksta krievu valodā, kas tradicionāli atspoguļo notikumus Latvijā Kremlim tīkamākā gaismā. Mēs to ļoti labi redzam," – uzsvēra Mūrniece.
Kad politiķei tika uzdots jautājums par prezidentu Raimondu Vējoni, kurš par grozījumiem izteicies samērā kritiski, viņa norādīja, ka valsts galva pieder pie pirmās grupas – tiem, kas situāciju vērtē pareizi. Viņa piebilda, ka prezidenta bažas par uzbrukumu vārda brīvībai un cilvēktiesībām ir veltīgas.

"Vārda brīvība man kā politiķei, kas vadījusi Cilvēktiesību komisiju un strādā ar žurnālistiem, ir svēts princips. Ļoti rūpīgi izpētot šos grozījumus, ļoti rūpīgi izpētot arī jaunās redakcijas, kuras ir precizējusi darba grupa, es varu apgalvot: vārda brīvību šie grozījumi neskar. Tie ir pretspiegošanas grozījumi. Te nu ir jārunā ļoti atklātu valodu: tie ir pretspiegošanas grozījumi, un mēs redzam ļoti organizētu kampaņu pret šo grozījumu pieņemšanu, pret šo grozījumu virzīšanu," – piezīmēja deputāte.

Iespējams, fakts, ka valsts prezidenta lūgums un piezīmes par Krimināllikuma grozījumiem tika ignorētas, ir saistīts ar to, ka Vējoņa slimības laikā viņa pienākumus pildīja tieši Ināra Mūrniece un savā lomā iejutās tik labi, ka vēl joprojām to nav aizmirsusi.

Krimināllikuma grozījumu, kas paredz kriminālatbildību un brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par piedalīšanos hibrīdkarā, deputātiem vajadzēja pieņemt ceturtdien, 7. aprīlī, taču likumprojekta otrais lasījums tika atlikts līdz 21. aprīlim. Tomēr nav atcelta tā steidzamība, neskatoties uz valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lūgumu, tāpēc likumprojekts tiks izskatīts tikai divos lasījumos.

Pēc temata

Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku
Likums par citādi domājošajiem apdraud pat sportistus un fermerus
Steiga hibrīdkarā ir lieka
Prezidents iestājas par vārda brīvību hibrīdkarā

Galvenie temati