23:02 21 Novembris 2017
Rīga+ 1°C
Tiešraide
Latvijas Bankas prezidents: valsts ekonomika atdziest. Foto no arhīva

Latvijas Bankas prezidents: valsts ekonomika atdziest

© Foto: pixabay / AlexanderStein
Latvijā
Saņemt īso saiti
53

"Saldu zāļu" eirozonas ekomikas stimulēšanai vairs nav, uzskata Ilmārs Rimšēvičs. ES attīstības prognozes katru ceturksni tiek pārskatītas uz leju, tāpēc arī Latvijai nāksies no jauna izvērtēt IKP izaugsmes tempus. Galvenais – sastādīt sabalansētu valsts budžetu.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Latvijai jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu un jābūt gatavai jaunai ekonomiskai krīzei, intervijā LTV programmai "Rīta panorāma" pastāstījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, ziņo aģentūra LETA.

"Ar naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas," — pauda savu viedokli Rimšēvičs.

Komentējot ECB lēmumu samazināt refinansēšanas likmes, viņš norādīja, ka tas ir mēģinājums reanimēt eirozonas ekonomiju. "Vakardienas ECB lēmumi bija ne izmisīgi, bet tomēr mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju," atzina Latvijas Bankas prezidents.

"Saldas zāles eirozonas valstu ekonomiku stimulēšanai vairs nav palikušas," – paskaidroja Rimšēvičs un piebilda, ka tautsaimniecība tuvojas stagnācijai un ECB, nodarbojoties tikai ar naudas apjoma palielināšanu, nespēj stimulēt ekonomiku.

ES ekonomika atdziest un līdz ar to – arī Latvijas ekonomija

Sakarā ar to Latvijas Bankas vadītājs norādīja, ka šogad,  iespējams, nāksies vēlreiz izvērtēt Latvijas IKP izaugsmes tempus.

Agrākās Latvijas Bankas prognozes liecinājušas, ka šogad IKP varētu pieaug par 2,7%, bet Finanšu ministrijas prognoze bija optimistiskāka — 3%.

Taču eirozonas ekonomika atdziest, un attīstības prognozes katru ceturksni tiek pārskatītas uz leju, intervijā konstatēja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents atgādināja, ka kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes ir pagājuši astoņi gadi, tāpēc ir jāgatavojas jaunas krīzes iespējai un jāizstrādā sabalansēts budžets.

Viņš piebilda, ka nāksies izvērtēt arī vidējās inflācijas prognozes. Šogad vidējā inflācija varētu tuvoties nullei un noteikti nesastādīs 2% — rādītāju, kurš tika ņemts vērā, izstrādājot šī gada budžetu.
Viņš norādīja, ka lielākais šīs valdības uzdevums būs sabalansēta budžeta izstrāde.

Rimšēvičs pozitīvi novērtēja finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) darbu un atzīmēja, ka jau izveidotas vairākas darba grupas, kuru uzdevums būs izvērtēt konkurētspējas jautājumus un citas problēmas.

Ārpus eirozonas valstu IKP aug straujāk

Eurostat rīcībā esošie dati liecina, ka ES valstu vidū Latvijas IKP pieaugums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gada trešajā ceturksnī IKP audzis vidēji par 1,6 % — salīdzinājumā ar šo periodu iepriekšējā gadā. Divas lielākās ekonomikas eirozonā – Vācija un Francija ir izaugušas par 1,7% un 1,2%. Slovākijā IKP pieaudzis par 3,5%, Latvijā — par 2,5%. Negatīvs rezultāts vērojams Somijā un Grieķijā, kur gada laikā IKP samazinājies atbilstoši par 0,7% un 0,4%.

Jāpiebilst, ka valstīs, kas nav pievienojušās eirozonai, vērojama straujāka ekonomikas izaugsme. Piemēram, Lielbritānijā ekonomika gada laikā pieaugusi par 2,3%, Bulgārijā — par 2,9%, Polijā un Rumānijā — par 3,6%, bet Čehijā – par 4,3%.
Vidējais inflācijas līmenis eirozonā 2016. gada janvārī sastādīja 1,41%. Savukārt Baltijas valstīs augstākais inflācijas līmenis 2015. gadā tika fiksēts Latvijā — 0,2%. Igaunijā un Lietuvā tika konstatēta deflācija, kas sastādīja atbilstoši 0,5% un 0,9%.

Pagājušā gada decembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar 2014. gada decembri ir pieaugušas par 0,3%. Lietuvā tās šajā periodā samazinājušās par 0,1%, Igaunijā — par 0,9%.

Ceturtdien ECB samazināja galveno pozīciju refinansēšanas likmes no 0,05% līdz 0%. Tas ir zemākais likmju līmenis vēsturē. Ieguldījumu likme samazināta līdz — 0,4%.

Latvijas Bankas jaunās makroekonomikas prognozes tiks sagatavotas maijā vai jūnijā.

Pēc temata

Kučinskis: neskatoties uz zaudējumiem, sankcijas pret Krieviju jāsaglabā
Veselības ministrijas diagnoze: ne dzīva, ne mirusi
Slēgtās Trasta Komercbankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksai nepieciešami 64 miljoni eiro
Ardievu, Latvija: iedzīvotāji joprojām pamet valsti

Galvenie temati