03:29 03 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2066
  • RUB91.3194
Baltijā
Saņemt īso saiti
61

Igaunijā turpinās diskusija par to, vai vajadzētu nojaukt divus vērā ņemamus padomju laika objektus. Mazliet novēršoties no trokšņainajiem strīdiem, kļūst skaidrs, ka tā ir tikai igauņu sabiedrības hroniskās slimības – rusofobijas kārtējā izpausme.

RĪGA, 31. augusts – Sputnik. Vairāki Igaunijas valdības locekļi, konservatīvi nacionālistiskās partijas EKRE locekļi, ierosināja nojaukt divus, viņuprāt, padomju laika simbolus – memoriālo kompleksu Mārjamē un Gorhollu Tallinā, stāsta radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs. 

Patlaban abi objekti ir bēdīgā stāvoklī. Patiešām, varasiestādēm ir jāpieņem lēmums: ieguldīt lielu naudu to atjaunošanā vai demontēt. No politiskā ringa stūriem skan balsis gan par iznīcināšanu, gan pret to. 

Piemēram, Tallinas mērs Mihails Kilvarts paziņoja: tā kā abi objekti atrodas Igaunijas galvaspilsētas teritorijā, galīgo lēmumu pieņems pilsētas vadība, un tā iebilst pret šo laikmeta pieminekļu pazušanu.

Neliela vēsturiska izziņa: memoriāls Mārjamē būvēts piemiņai par Ledus pārgājienu – operāciju Baltijas flotes kuģu glābšanai no vācu un somu bruņotajiem spēkiem un pārvešanai no Helsingforsas (Helsinki) uz Kronštati. Tas tika paveikts 1918. gada februārī – maijā. Gorholla, jeb V.I.Ļeņina Kultūras un sporta pils tika celta 1980. gada vasaras Olimpiādes organizācijas iervatos un ļoti harmoniski iekļāvās Tallinas krasta līnijā, tomēr ēkas "padomiskā" pagātne apliecina tās vainu un neprasa pierādījumus. Ēkas "karmai" par labu nenāk pat apstāklis, ka 1984. gadā ēkas autori izpelnījās PSRS Valsts prēmiju. "Visu vajag nojaukt, lai aizvāktu no mūsu acīm un dzēstu no atmiņas nolādēto padomju pagātni!" kliedz nacionālisti. "Ak tā! Nu, tad nojauksim arī Tallinas lidostu, televīzijas torni, Tallinas universitāti un daudz ko citu!" tikpat skaļi atbilst prātīgāka viedokļa paudēji.

Ja atmetīsim pie malas visu šo trokšņaino stāstu, pat ar neapbruņotu aci kļūs redzams, ka tā ir tikai igauņu sabiedrības hroniskās slimības – rusofobijas kārtējā izpausme. Gandrīz visa igauņu identitāte mūsdienās veidota uz tās pamatiem, un, pēc būtības, pastāv tikai pateicoties tai. Kā implantēts čips, tā pastāv katra labticīga igauņa smadzenēs un zemapziņā kontrolē visus viņa soļus un domas.

Politiskās partijas un kustības nāk pie varas, līdz pat šim laikam izmantojot līdz riebumam novazātos mītus par padomju okupāciju un Krievijas draudiem. Tā liek atteikties no sadarbības, kas varētu nest valstij vērā ņemamas ekonomiskās dividendes un dāvāt labklājību nepavisam ne bagātajiem iedzīvotājiem.

Rusofobija ir pārvērtusi Igauniju par valsti, ko burtiski pārpludinājuši svešzemju karavīri, kuri to uzskata tikai par ērtu laukumu militārai, politiskai un ekonomiskai konfrontācijai ar Krieviju. Un tam nav ne gala, ne malas, un nav vēlēšanās izārstēties no šīs ligas. Patiesībā par to jau liecina viss mūsu stāsts.

Pēc temata

Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Šaripovs: Latvija tuvojas fašismam, ja Rīgā aizliegts runāt dzimtajā valodā
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Igaunijas ārlietu ministrs vēlas izsaukt KF vēstnieku un "pasniegt" viņam vēstures mācību
Tagi:
piemineklis, rusofobija, Igaunija

Galvenie temati