RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Virkne vandālisma un zaimošanas aktu, kuros cietušas padomju karavīru apbedījumu vietas Ukrainā, Polijā, Čehijā, Ungārijā, Austrijā, Igaunijā, Latvijā un citās valstīs pieprasa vēsturiskās atmiņas aizsardzību. Šī iemesla dēļ Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas paredz atbildību par tādiem pārkāpumiem, vēsta Sputnik Igaunija.
Šo informāciju Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sniedza Krievijas Piemiņas un slavas gada organizācijas, piemiņas saglabāšanas un Lielā Tēvijas kara vēstures falsifikācijas novēršanas komitejas "Pobeda" sēdē, paziņoja Krievijas prezidenta preses dienests.
Šoigu atgādināja, ka Krievijā ir 31 078 karavīru apbedījumu vieta, kurās apglabāti vairāk nekā 4,4 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 12 tūkstoši kareivju apbedījuma vietu atrodas aiz Krievijas Federācijas robežām 56 valstīs. Tajās zemē guldīti vairāk nekā 4,1 milj. bojāgājušo karavīru, no kuriem identificēti tikai 837 000.
Pēdējā laikā dokumentētas 1792 karavīru apbedījuma vietas, nodrošināti 1652 memoriālo objektu restaurācijas darbi, uz memoriālajām plāksnēm iemūžināti vairāk nekā 19 000 bojāgājušie Tēvijas sargi.
"Svarīgi atzīmēt, ka pēdējā laikā biežākas kļuvušas prettiesiskās darbības pret padomju karavīru apbedījuma vietām ārzemēs. Zaimošanas un vandālisma akti pret pieminekļiem pastāvīgi notiek Ukrainā. Līdzīgi fakti fiksēti Vācijā, Polijā, Čehijā, Ungārijā, Austrijā, Igaunijā, Latvijā un citās valstīs," piezīmēja Šoigu.
Šī iemesla dēļ, viņš norādīja, Krievijas AM sagatavojusi likumprojektu, kas paredz atbildību par Lielā Tēvijas kara memoriālu iznīcināšanu un apgānīšanu:
"Atbildības pasākumi skar prettiesisko darbību dalībniekus, kā arī politiķus un ierēdņus, tostarp arī ārvalstu, kuri ar savām darbībām vai bezdarbību to veicina. Tāda likuma pieņemšana veicinās efektīvāku cīņu ar vandāļiem un viņu aizbildņiem."
Iepriekš vēstīts, ka 2019.gada 22.jūnijā Tallinā tika apgānīts monuments Otrā pasaules kara upuriem, pazīstams kā "Bronzas kareivis". Vandālisma akta izmeklēšana nokļuvusi strupceļā, taču policija nevēlas vērsties pie sabiedrības pēc atbalsta.
Tiesībsargs, jurista Sergejs Seredenko šajā kontekstā atgādināja, ka policijas rīcībā ir video ieraksts, kurā četri noziedznieki nofilmēja savas darbības un izteikumus. Video ieraksts izdarīts ar mobilo tālruņu palīdzību.
"Jautājums ir citāds: kāpēc policija nav vērsusies pie sabiedrības ar lūgumu palīdzēt atrast šos noziedzniekus. Šajā kontekstā interesanta ir pati policijas atbilde, kura apgalvo, ka nevēlas jaunas provokācijas. Kāpēc tad tādā gadījumā vajadzēja uzstādīt videokameras ap "Bronzas kareivi"?" interesējās jurists.
Acīmredzot šīs kameras vajadzīgas, lai identificētu pieminekļa apmeklētājus, ko Drošības policija uzskata par Igaunijai potenciāli nelojālām personām, pieļāva Sergejs Seredenko.
"Acīmredzot, šī sistēma nav paredzēta reālo noziedznieku meklēšanai," viņš piezīmēja.
Virknē padomju karavīriem veltīto monumentu apgānīšanas gadījumu valstī izmeklēšana nav noslēgusies.
