16:17 17 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1031
  • RUB70.6403
Amerikāņu žurnāliste,  Jonasa Noreikas mazmeita Silvija Fotija. Foto no arhīva

"Mežabrāļa" Noreikas mazmeita aicina Lietuvu izbeigt viņa godināšanu

© Foto: silviafoti
Baltijā
Saņemt īso saiti
76

Žurnāliste paziņoja, ka, atsakoties no kolaboracionista godināšanas, Viļņa izrādīs cieņu pret viņa upuriem.

RĪGA, 26. aprīlis – Sputnik. Amerikāņu žurnāliste, Lietuvas nacistu sabiedrotā Jonasa Noreikas (Ģenerāļa Vētras) mazmeita Silvija Fotija izveidojusi petīciju ar aicinājumu pārstāt godināt viņas vectēvu un atņemt viņam visas godalgas, kuras piešķīrusi viņam Lietuvas valdība.

"Mans vectēvs bija Holokausta noziedznieks, un ne tikai viņš. Lietuvai ir brīvība un atbildība – palūkoties uz lietuviešu darbībām Holokausta laikā. Mums ir jāpretojas mūsu vecmammu un vectēvu noziegumiem," raksta Fotija petīcijā, kura publicēta Change.org.

"Es lūdzu visus brīvību mīlošos un miermīlīgos lietuviešus parakstīt šo petīciju nožēlas, sēru un cieņas vārdā pret Jonasa Noreikas upuriem," noslēgumā raksta Fotija.

Pazīstamu cilvēku vidū, kuri parakstījuši petīciju, ir rakstniece Ruta Vanagaite, Izraēlas vēsturnieks Efraims Zurofs un Lietuvas Sociālistiskās tautas frontes priekšsēdētājs Ģedris Grabausks.

Zurofs savā Facebook lapā nosauca Fotiju par "drosmīgu taisnības stāstītāju".

"Lietuva godināja daudz šādu cilvēku, kuri bija aktīvi Holokausta noziegumu dalībnieki, un tāpēc tikko Silvijas palaistā petīcija, lai pārliecinātu Lietuvas varasiestādes izbeigt viņas vectēva godināšanu, ir svarīgs solis cīņā par vēsturisko taisnību par Holokaustu," uzrakstīja vēsturnieks.

Fotijas izmeklēšana par vectēva dzīvi

Iepriekš stastīts, ka 2013. gadā Fotija devās uz Lietuvu. Ieradusies Lietuvā, viņa sāka darbu ar Holokausta speciālistu Simonu Dovidaviču. Izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka viņas vectēvs pats savām rokām sankcionējis vairāk nekā desmit tūkstošu Lietuvas ebreju slepkavības, un pats kopā ar ģimeni ievācies "pēkšņi atbrīvotā", līdz šim ebrejiem piederējušā mājā.

Fotija atklāja, ka Lietuvas valdība slēpj republikas neatkarības cīnītāju – nacistu kolaboracionistu noziegumus. Žurnāliste iepazinās ar Lietuvā dzimušo Grantu Gočinu, kura tuvinieku noslepkavošanā Noreika piedalījās personīgi. Fotija pastāstīja, ka neskatoties uz visām Gočina pūlēm atmaskot lietuviešu kolaboracionistus un mediju atbalstu, viņam nav izdevies panākt Jonasam Noreikam veltītās piemiņas plāksnes novākšanu no Zinātņu akadēmijas bibliotēkas sienas.

Šī gada aprīlī Lietuvas advokāts un Eiropas Parlamenta kandidāts Staņislavs Tomass sasita memoriālo uzrakstu, kurš tika uzstādīts par godu Noreikam uz Zinātņu akadēmijas bibliotēkas ēkas Viļņā, jo, pēc viņa sacītā, šāda veida piemiņas zīmju pastāvēšana dara kaunu Lietuvai.

Jonass Noreika

Lietuvas Ebreju kopienas dati liecina, ka 1941. gada augustā Noreika tika iecelts par Šauļu apriņķa vecāko un "viņš licis ieslodzīt geto visus šajā reģionā dzīvojošos ebrejus un konfiscēt visus viņu īpašumus… faktiski viņš pavēlēja nodibināt geto, kurā vēlāk tika nošauti tūkstošiem ebreju vīriešu, sieviešu un bērnu". 1945. gadā Noreika organizēja tā saucamo Lietuvas Nacionālo padomi, kuras mērķis bija neatkarīgas republikas atjaunošana. 1946. gada novembrī viņš tika arestēts. Tiesa piesprieda viņam nāves sodu, kas tika izpildīts 1947. gada 26. februārī Viļņā, Valsts drošības ministrijas ēkā.

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās vietējās ebreju kopienas iznīcināšanā – kopumā gājuši bojā vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvā par "partizāniem" uzskata ir nacionālistiski noskaņotu bruņotu grupējumu locekļus, kuri darbojās Lietuvas teritorijā XX gs. 40.-50. gados. Otrā pasaules kara gados daudzi padomju varas pretinieki nostājās fašistiskās Vācijas pusē. Viņi piedalījās ebreju kopienas iznīcināšanā republikā un civiliedzīvotāju, kā arī padomju partijas darbinieku slepkavībās.

Pēc temata

Lietuviešu kolaboracionista mazmeita atbalsta apsūdzības pret vectēvu tiesā
Lietuvā aizturēts advokāts, kurš iznīcināja Noreikas memoriālo uzrakstu
Vēsturnieks atgādināja par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē

Galvenie temati